Mīli, kā JēzusParaugs

Sāpēm ir jēga

Pirms dažiem gadiem, kad mēs ar sievu centāmies sākt veidot ģimeni, mēs piedzīvojām ceļu, kas bija pilns sāpju un vilšanās. Draugi sagaidīja savu pirmo bērniņu, tad otro... taču mēs aizvien vēl lūdzām Dievu, kāpēc mēs nespējam palikt stāvoklī. Četrus gadus vēlāk, mēs, protams, varam saskatīt mūsu neauglību, kā daļu no lielāka plāna. Tas viss izvērtās par kaut ko daudz lielāku, kā mēs jelkad būtu iedomājušies. Taču pirms brīnuma, kas mums palīdzēja iziet cauri sāpēm? Mūsu atbalsta grupiņa.

Viņi mūs mīlēja ar Jēzus mīlestību un katru dienu kopā ar mums nesa sāpes un vilšanos. Viņi sajūtamā veidā parādīja mums psalmu 34:18. Mēs sajutām Dieva rūpes ikkatrā solī, Svētajam Garam darbojoties mūsu atbalsta grupā.

Viņu atbalsta stiprināti, mēs savu stāstu iznesām atklātībā un varējām dalīties ar Dieva vēsti par cerību ar citiem pāriem, kuri bija vieni šajā cīņā. Bet Dievs neapstājās tikai pie tā. Pēc četru gadu ilgiem centieniem tikt pie bērniņa, taupot naudu mākslīgajai apaugļošanai, kļūstot par licencētiem audžuvecākiem un tieši pirms Viņš atvēra durvis jaunam darbam, kas atradās gandrīz 16 stundu attālumā no mūsu ģimenes, Dievs atbildēja uz mūsu lūgšanām.

Un pēkšņi viss pārmainījās. Mana sieva palika stāvoklī! Tikai dažus mēnešus vēlāk pasulē nāca mūsu mīļā Emma, un uzminiet, kuri bija vieni no pirmajiem, kam to pateicām? Mūsu atbalsta grupa. Viņi bija tie, kuri palīdzēja mums nest smago nastu, kad vieni vairs to nespējām, un viņi arī bija tie, ar kuriem to visvairāk svinējām!

Kas ir tas, ar ko šodien cīnies tu? Ja tu domā, ka tu šajā cīņā esi viens, tad zini, ka tā nav patiesība, jo Kristus iet kopā ar mums un stratēģiski novieto cilvēkus mūsu dzīvē kāda iemesla dēļ. Katru sāpju brīdi, ko piedzīvojam, vēl kāds ir piedzīvojis, vai piedzīvos. Bet mums ir Glābējs, Kurš atrodas tuvu mūsu sirdij arī dzīves tumšākajos brīžos. Tā kā mums ir šī patiesība, kurai pieķerties, mēs varam būt tie, kuri var citiem norādīt ceļu pie Kāda, kurš ir lielāks, kā viņu sāpes, Kāda, kurš var izvest cauri šīm sāpēm un pat piešķirt tām jēgu. Viņa vārds ir Jēzus.

Mūsu sāpes ir mūsu liecība. Tas ir mūsu stāsts par Dieva uzticamību. Un arī sāpēs mēs varam Dievam uzticēties, zinot, ka Viņš mūs mīl, ka Viņš ir kopā ar mums un ka ar Viņu ir vairāk, kā pietiekami.

Džejs Porters
Life.Church Keller