Prāta cīņas lauksParaugs

Labi izplānoti plāni

Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. - EFEZIEŠIEM 6:12

“Kā tu varēji?” Helēna kliedza. “Kā tu varēji ko tādu izdarīt?”

Toms bezpalīdzīgi raudzījās sievā. Viņš bija pārkāpis laulību, uzņēmies atbildību par savu grēku un lūdzis sievai piedošanu.

“Tu taču zināji, ka tas nav pareizi,” viņa sacīja. “Tu zināji, ka tādejādi nodod mūsu laulību.”

“Es nebiju paredzējis ļauties šādam romānam,” ar asarām acīs Toms atbildēja.

Un Toms nemeloja. Viņš apzinājās, ka pieļāvis dažas ne visai gudras izvēles, tomēr nebija padomājis par savas rīcības ilgtermiņa sekām. Pēc stundu garas izskaidrošanās, viņš pateica ko tādu, kas beidzot ļāva Helēnai viņu saprast un galu galā arī piedot.

“Jau pirms es pārkāpu laulību, esmu bijis tev neuzticīgs simts citos veidos.” Viņš norādīja uz abu aizņemtību, kas neļāva pavadīt kopā kvalitatīvu laiku, par savu kritisko attieksmi, viņas emocionālo distancēšanos, nevēlēšanos ieklausīties, kad viņš atkal un atkal runā par savām darba problēmām. “Sīkumi. Vienmēr mazi sīkumi,” viņš teica. “Vismaz iesākumā tā šķita.”

Tieši tā arī velns darbojas cilvēka dzīvē. Iesākumā viņš nodarbina mūsu prātu ar smalki izplānotu aizkaitināmību, neapmierinātību, bakstīšanu, šaubām, bailēm un prātojumiem. Viņš rīkojas lēni un piesardzīgi (galu galā labi izplānotam plānam ir vajadzīgs laiks).

Toms atklāja, ka sācis šaubīties, vai Helēna viņu tiešām mīl. Viņa neieklausījās, reti kad atsaucās viņa mainīgajam garastāvoklim. Šīs domas viņam nelika miera. Ikreiz, kad viņas rīcība viņam nepatika, viņš to paglabāja savā atmiņā. Viņš neaizmirsa neko un katru jaunu pāridarījumu pievienoja jau tā garajam neapmierinātības sarakstam.

Viena no viņa kolēģēm ieklausījās un dāvāja iejūtību. Kādā reizē viņa teica – “Helēna nav pelnījusi tik mīļu, gādīgu vīrieti kā tu.” (Arī viņā sātans sāka darboties.) Ikreiz, kad kāja paslīdēja mazliet tālāk no pareizā ceļa, Toms savā prātā atrada attaisnojumu – ja Helēna manī neieklausās, es atradīšu cilvēkus, kas to prot. Lai arī sev viņš teica “cilvēki”, patiesībā viņš domāja to vienu sievieti, kas strādāja pie blakus galdiņa.

Kolēģe ieklausījās. Pēc vairākām nedēļām viņš viņu apskāva un, to darot, ilgojās tik gādīgu attieksmi sagaidīt arī no savas sievas. Tas bija nevainīgs apskāviens. Vismaz tobrīd tā šķita. Toms neapjauta, ka sātans jau nekur nesteidzas. Viņš savus plānus īsteno pamazām. Viņš nepārņem cilvēka prātu ar pēkšņām, spēcīgām vēlmēm. Gluži pretēji – mūsu prāta ienaidnieks sāk ar mazumiņu – mazu neapmierinātību, mazām vēlmēm, un tad palēnām sāk celt savus gigantiskos plānus.

Toma stāsts nedaudz atgādina stāstu par četrdesmit divus gadus veco grāmatvedi, kura bija vainojama gandrīz trīs miljonu dolāru nozagšanā no savas darba vietas. Viņa teica: “Pirmajā reizē es paņēmu divpadsmit dolārus. Man tos vajadzēja, lai iemaksātu minimālo kredīta summu savai kredītkartei. Es gribēju atlikt atpakaļ.” Neviens viņu nepieķēra, un pēc diviem mēnešiem viņa “aizņēmās” atkal.

Laikā, kad viņa tika pieķerta, uzņēmums balansēja uz bankrota robežas. “Es nebiju plānojusi nevienu sāpināt vai izdarīt ko sliktu,” viņa teica. Viņa nekad nebija plānojusi paveikt lielu noziegumu – tās vienmēr bija mazas summas. Prokurors atklāja, ka viņa ir zagusi no savas darba vietas gandrīz divdesmit gadus.

Tā sātans darbojas – lēni, neatlaidīgi, maz pamazām. Tikai retu reizi viņš tiešā uzbrukumā dodas pret mums. Viss, kas velnam vajadzīgs, ir nedaudz pavērtas durvis – iespēja iefiltrēt mūsu prātā nesvētas, savtīgas domas. Ja laicīgi tās neizmetam, tās paliek mūsos. Un viņš var turpināt īstenot savu ļauno, iznīcinošo plānu.

Bet mums nav jāpacieš, ka šīs ļaunās, nepareizās domas iemājo mūsu prātā. Apustulis Pāvils raksta: “Jo mūsu cīņas ieroči (..) ir spēcīgi Dieva priekšā (..). Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi. (2. Korintiešiem 10:4-5)

“Kungs, Jēzu, Tavā vārdā es saucu pēc uzvaras. Ļauj man katru savu domu pakļaut paklausībā Tev. Palīdzi man neļaut sātana vārdiem iesakņoties manā prātā un nozagt manu uzvaru. Āmen.”