Noenkurojies labestībā

Iespējams, tu kādreiz esi dzirdējis: dzīve ir grūta; Dievs ir labs. Šis apgalvojums nav tikai vienkārši klišeja: tā ir spēcīga un stingra teoloģiska patiesība. Daži neticami gudrs cilvēki ir cīnījušies ar tādiem jautājumiem, kā "ja jau Dievs ir labs, tad kāpēc tas notiek? Kāpēc tiek pieļauta netaisnība un kāpēc dzīve ir tik grūta?" Patiesi gudrie cilvēki secināja, ka dzīve ir smaga UN Dievs ir labs. Pirmais apgalvojums neizslēdz otro. To sauc par "teodiceju".

Lielākā daļa cilvēku pieņem, ka tāpēc, ka dzīve ir smaga, Dievs nevar būt labs, bet tas tā nav. Šis nav "vai nu viens, vai otrs" scenārijs. Pirms pāris gadiem es izlēmu, ka pat tad, kad es nespēšu atbildēt uz "kāpēc?" daļu šim apgalvojumam ("ja jau Dievs ir labs, tad kāpēc _ _ _?"), es vismaz no tā izņemšu "ja"; citiem vārdiem sakot, es izvēlējos ticēt, ka Dievs ir labs... lai kas arī notiktu.

Arī tu vari noenkuroties Dieva labestībā.

Sāc ieraudzīt Dieva labestību, neskatoties uz apstākļiem. Iespējams, durvis tiek aizslēgtas vienai no iespējām, bet varbūt Dievam ir kaut kas labāks krājumā un tā sasniegšanai mums jāiziet caur citām durvīm. Tas noticis tik daudzas reizes manā dzīvē, ka tagad es to vienkārši gaidu. Kad kaut kas nenotiek pēc mana plāna, es sev atgādinu par Dieva palīdzību iepriekšējās reizēs un sāku gaidīt nākamo iespēju, kas laika gaitā atklās Dieva pilnīgo plānu.

Būt noenkurotam Dieva labestībā ne vienmēr būs racionāli. Tā ir spītīga, nelokāma apņēmība neļaut dzīves grūtībām mazināt Dieva diženumu.

Pārdomā, kādos veidos tu vari sev atgādināt lūkoties pēc Dieva labestības, neskatoties uz apstākļiem.

LŪDZIES: Dievs, paldies, ka palīdzi man noenkuroties Tavā labestībā. Dod man spēku šodien pārtraukt jautāt un sākt lūkoties pēc Tavas labestības ikvienā situācijā. Jēzus vārdā. Āmen.