Bīstamās lūgšanasParaugs

Atklāj manas bailes 

Kas liek tev raizēties? Dara nervozu? Nemierīgu? Tevi biedē?

Es šeit nerunāju par normālām ārējām bailēm, kā piemēram, pret čūskām, zirnekļiem vai par bailēm lidot. Es mēģinu saprast, kas rada tev bezmiegu naktīs - tās domas, kas rosās tavā prātā un nevar tikt apklusinātas. Domas par darba zaudēšanu. Par to, ka tu varētu neapprecēties. Vai noslēgt sliktu laulību. Par iespējamām veselības problēmām. Par visu savu ietaupījumu iztērēšanu iztikai.

Mēs nezinām, kādas tieši bailes rosījās Dāvida prātā, tomēr ir skaidrs tas, ka viņu uztrauca paša drošība un varbūt arī sava nākotne. Jo pēc tam, kad bija lūdzis Dievam izzināt viņa sirdi, Dāvids lūdzās: "izdibini skaidri manas domas" (Psalmi 139:23). Viņš vēlējās atklāt Dievam savas dziļākās bailes. Viņš vēlējās pret tām nostāties un nosaukt tās vārdā. Dāvids vēlējas ticēt, ka Dievs ir lielāks par jebkurām bailēm, kas viņam varētu uznākt.

Vai tu vēlies lūgties šādu lūgšanu? "Kungs, atklāj man, kas ir sagūstījis manu prātu. Atklāj man, par ko es visvairāk baidos. Dari tā, palīdzi man nostāties pret to, kas mani biedē." 

Ir svarīgi saprast, no kā baidāmies.

Pirms daudziem gadiem es piedzīvoju atklāsmi par tēmu, kas skāra mani dziļi personiski. Dievs man parādīja, ka izpratne par to, no kā es visvairāk baidos, atklāj man, kur es Dievam uzticos vismazāk. Pēc mūsu trešās meitas Annas piedzimšanas Eimija sāka rasties grūtības ar veselību. Sākumā mēs domājām, ka tas ir tikai nogurums, taču kad viņas viena ķermeņa puse kļuva nejūtīga, mēs sākām baidīties no kā daudz ļaunāka. Neviens ārsts nevarēja mums sniegt atbildes. Viņas slimības simptomiem pastiprinoties, mana uzticēšanās Dievam sāka vājināties.

Šīs bailes radīja nākamās, un nakts vidū manas domas izjoņoja ārpus kontroles. Ja nu Eimija ir bīstami slima? Kas notiks, ja es viņu pazaudēšu? Es nespēšu bez viņas uzaudzināt mūsu bērnus. Es vairs nevarēšu vadīt draudzi. Es negribēju vairs neko turpināt. Tajā brīdī pār mani nāca atklāsme. Tajās lietās, kas man neļāva naktī aizmigt, es neuzticos Dievam, ka Viņš varētu ar tām tikt galā. Es tām pieķēros, prātoju par tām, mēģināju tās pakļaut kontrolei, centos atrisināt visas savas problēmas, izplānot visus rezerves risinājumus. Par laimi, Dieva žēlastības rezultātā Eimija pamazām atguva savus spēkus, taču viņas veselības problēmu radītais izaicinājums atklāja vienu no manām lielākajām vājībām. Bailes mani bija pārņēmušas savā varā.

Kā ir ar tevi? Kādām domām tu esi pieķēries, ļaujot tām tevi biedēt? Kādas savas bailes tu negribi atklāt Dievam?

Padomā par to. Ja tevi žņaudz bailes par tavas laulības nākotni, tā ir zīme, ka tu pilnībā neuztici Dievam savu laulību. Ja tevi nomāc uztraukums par to, kā tu samaksāsi visus rēķinus, tas atklāj, ka varbūt tu līdz galam netici tam, ka Dievs par tevi gādā. Ja tevi paralizē uztraukums par bērnu drošību, vai varētu būt, ka tu īstu netici tam, ka Dievs tos sargā?

Kad Dievs atklās tavas bailes, Viņš arī stiprinās tavu ticību. Viņš tev ir vajadzīgs. Tev ir vajadzīga Viņa klātbūtne. Tev ir vajadzīgs Viņa spēks. Tev ir nepieciešama Viņa Gara vadība. Tev ir vajadzīgs Viņa Vārda stiprinājums. 

Izpratne par to, kas tevi biedē visvairāk, atklāj to, kur tev ir jāaug attiecībās ar Dievu. No kā tu baidies? Ar ko saistās tavas raižpilnās domas?

Ko Dievs tev atklāj?

Kādā jomā tev ir jāaug ticībā?

Uzticies Viņam.