Bīstamās lūgšanasParaugs

Kāpēc tavām lūgšanām jābūt bīstamām 

Līdzīgi kā daudziem cilvēkiem, gadiem ilgi man bija grūtības lūgties konsekventi un efektīvi. Pat cenšoties būt apzinīgs, lūgšanās es bieži vien domās novirzījos sāņus vai pat garlaikojos. Kāds mans draugs, jauns mācītājs, palīdzēja man gūt pārliecību, ka ir pienācis laiks mainīties. Pārāk ilgu laiku es biju pieļāvis lūgšanas bez ticības, taču apzinājos, ka Dievs vēlas man sniegt ko vairāk, un es vēlējos Viņu iepazīt tuvāk.

"Klau, Kreg, vai tu tici, ka Dievs joprojām dara brīnumus?"

"Protams," es teicu.

"Tas ir labi—jo tavas lūgšanas ir tik neveiklas."

Es centos kopā ar viņu pasmieties, taču mana drauga joks man iedzēla—jo īpaši tādēļ, ka viņam bija taisnība.

Nespēdams neko atbildēt, es necentos aizsargāties, pārdomājot mana drauga novērojuma patiesību. Es nevarēju noliegt, ka viņš skaļi bija izteicis to noslēpumu, ko es jau zināju, bet nespēju atzīt: manas lūgšanas bija patētiskas.

Šis plāns ir domāts ikvienam, kas jūtas iestidzis lūgšanas grambās, kam lūgšanas pastāvīgi atkārtojas, ir ļoti paredzamas un pārlieku drošas.

Mēs kalpojam Dievam, kas spēj izdarīt vairāk nekā mēs lūdzam vai iztēlojamies. Tādēļ, pietiks lūgties no drošām pozīcijām. Mēs neesam radīti ērtai dzīvei. Mēs esam aizrautīgi, un spēcīgi, uzlādēti ar spēju mainīt pasauli radikālos veidos! Es ticu, ka šis plāns iedrošinās tevi izlauzties cauri robežām un iedvesmos tevi lūgties bīstami un dzīvot drosmīgi.

Dziļāk pētot Bībeli, es brīnījos par Dieva tautas izteikto lūgšanu dažādību. Viņi ne tikai lūdzās par lietām, kas bija neticami personiskas—piemēram, par bērna ieņemšanu (1. Samuēla 1:27), bet arī viņu lūgšanas ļoti bieži bija tik praktiskas, kā par ēdienu un iztiku (Mateja 6:11) un izbēgšanu no ienaidniekiem (Psalmi 59:1-2). Dažreiz tās šķita kā maigi čuksti mīlošajam Dievam. Citreiz tie kliedza uz Viņu agonijā un neapmierinātībā.

Viņu lūgšanas bija godīgas. Izmisušas. Dedzīgas. Drosmīgas. Patiesas. Bet es te lūdzu Dievu, lai mani pasargā un svētī manu burgeri un frī kartupeļus.

Manam draugam bija taisnība.

Manas lūgšanas bija neveiklas.

Varbūt tu spēj saskatīt kādu līdzību. Nav jau tā, ka tu netici lūgšanai. Tu tai tici. Tomēr tu esi iestidzis ceļa grambā. Tu visu laiku lūdzies par tām pašām grūtībām un par tām pašām vajadzībām. Visu laiku vienādi. Vienā un tajā pašā laikā. Ja tu vispār mēģini lūgties. Tu droši vien zini, ka tev vajadzētu vairāk lūgties. Un ar lielāku dedzību. Ar vairāk ticības. Tu vēlies runāt ar Dievu un Viņā klausīties, parunāties intīmā sarunā līdzīgi kā ar savu dzīvesbiedru vai labāko draugu. Tu patiešām to vēlies, bet nezini kā. Tādēļ tavas lūgšanas paliek drošajā zonā.

Gludas. Neiedvesmotas. Paredzamas. Garlaicīgas.

Mana drauga modinātājzvans mani pārliecināja, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienācis laiks pārmaiņām. Pārāk ilgu laiku es biju pieļāvis vājas un pārsvarā tukšas lūgšanas, bez ticības. Es zināju, ka Dievs vēlējas man dot ko vairāk, un es gribēju iepazīt Viņu tuvāk, par spīti manām svārstīgumam šaubās, ko tas no manis prasīs.

Kad mēs cenšamies komunicēt ar Dievu īstā, ievainojamā un intīmā lūgšanā, Viņš mūs neievīsta garīgās drošības balonā. Tā vietā Viņš pārdur mūsu kas-man-par-to-būs balonu un aicina mūs uzticēties Viņam, nezinot, ko Viņš darīs tālāk. Dažās dienās mēs jūtamies svētīti. Citās dienās mēs sastopamies ar izaicinājumiem, pretestību un vajāšanu. Taču katrs bīstamās lūgšanas mirklis būs piepildīts ar Viņa klātbūtni.

Vai esi gatavs kam vairāk? Vai tev ir apnicis visu laiku atrasties drošajā zonā? Vai esi gatavs lūgties pārdrošas, ticības piepildītas, Dievu pagodinošas, dzīvi izmainošas, pasauli pārveidojošas lūgšanas?

Ja jā, tad šis Bībeles plāns ir domāts tieši tev.

Taču gribu tevi brīdināt. Ceļā gadīsies dažādi nelīdzenumi. Kad sāksi lūgt ko tādu, kā piemēram, "meklē mani, salauz mani, sūti mani," tu vari piedzīvot ceļu lejup ielejās. Uzbrukumus. Pārbaudījumus. Sāpes. Grūtības. Drosmes zaudēšanu. Pat salauztu sirdi. Taču tur būs arī ticības prieks, izbrīns par brīnumiem, atvieglojums, ko sniedz pilnīga atdošanās, un prieks par Dieva iepriecināšanu.

Ir pienācis laiks izbeigt lūgties no drošām pozīcijām.

Ir laiks sākt runāt, patiesi runāt ar Dievu—un patiesi Viņā klausīties.

Ir laiks bīstamām lūgšanām.