NemiersParaugs

Tavs telefons ir pārkarsis. Tu esi zaudējis kontroli pār savu kalendāru. Tev ir bezgalīgi garš darāmo darbu saraksts. Tavs prāts nepārtrauc joņot. Un, jau no rīta pamostoties, tevi nekavējoties sagaida raižu smalkā sanoņa, kas seko tev visas dienas garumā.

Izklausās pazīstami? Šodien, vairāk kā jebkad iepriekš, mūs ir pārņēmis nemiers. Es gribētu apgalvot, ka pastāv trīs galvenie nemieru izraisošie faktori mūsu šodienas kristietim. Pirmkārt, mēs (tāpat kā pārējā pasaule) tik daudz laika veltījam patērējošām izklaidēm, sociālajiem medijiem, lietotnēm un spēlēm, ka šīs labās lietas, kas bija domātas kā dzīvinošas, patiesībā ir kļuvušas par dzīvību izsūcošām. Otrkārt, mēs neveltījam laiku, lai nāktu "[Kunga] vārtos ar pateicību," kas mūsos izraisa neapmierinātību un nemierīgu dzīšanos pēc tā, lai aizvien vairāk kaut ko sasniegtu un uzkrātu. Un, visbeidzot—un tas ir īpašs izaicinājums ambicioziem profesionāļiem—mēs neizdodas atrast laiku tam, lai regulāri sev atgādinātu par evaņģēliju un to, kā mūsu identitāte Kristū mūs atbrīvo no nepieciešamības pastāvīgi censties izdarīt vairāk.

Varbūt tas izklausīsies pārlieku vienkāršoti, tomēr, ja mūsu problēma ir nemiers, tad risinājumam ir jābūt atpūtai no nemiera avotiem. Lai atrastu īstu atpūtu un mieru, mums ir regulāri jāatraujas no šīs pasaules un mūsu darba nerimstošajām prasībām. Mūs jāatvēl laiks, lai vienkārši pateiktos par to, ko Dievs mums ir devis, nevis pastāvīgi jātiecas pēc kaut kā vēl. Un uz kādu brīdi lietas, kas mūs izsūc (e-pasts, viedtālrunis, utt.), mums jāaizvieto ar to, kas nes mums dzīvību (draugi, ģimene, Dieva Vārds, utt.)

Par laimi, Bībelē ir atrodams modelis šāda veida atpūtai: sabats. Vēl dažus gadus iepriekš sabats man bija lietvārds nevis darbības vārds. Tas bija sens apzīmējums vienai nedēļas dienai nevis darbība, ko praktizē mūsdienu kristieši. Ilgu laiku sabats man izklausījās vairāk kā likumīgs apgrūtinājums nevis kā žēlastības dāvana, kas novērš nemieru. Tomēr, pateicoties rūpīgai Jēzus teikto vārdu izpētei, esmu pilnībā mainījis savas domas par sabata veida atpūtu. Tagad bez tā es savu dzīvi vairs nevaru iedomāties.

Rīt mēs aplūkosim to, kas sabats nav mūsdienu kristietim, apgāžot daudzus manī (un varbūt arī tevī) ilgi glabājušos mītus par senos laikos piekopto praksi. Un tad, mūsu pēdējā šī plāna dienā, mēs pievērsīsimies tam, kas, atbilstoši Bībelē teiktajam, var būt sabata atpūta un kā tā var mums šodien praktiski izpausties.