Iegūt lietotniKad ticība neiztur: 10 dienas meklējot Dievu šaubu ēnāParaugs
Es nespēju nedomāt par to, vai mēs neuztveram Bībeli nepareizā veidā. Varbūt mēs esam tik ļoti apsēsti ar domām, kā sena grāmata atrisina visus mūsu vēsturiskos, kultūras, zinātnes un morāles jautājumus, ka šaubas kļūst neizbēgamas. Bet, ja nu tās galvenā jēga nav intelektuāla pārliecība, bet lai ievestu mūs plaukstošās attiecībās ar Dievu?
Varbūt mums Bībele mazāk jāskata mūsdienu acīm (Cik tas ir racionāli?) vai postmodernisma acīm (Ko tā man saka?). Varbūt mums tā jāpieņem tāda, kā tā ir: ekscentriska, dīvaina, sarežģīta, izaicinoša, iedvesmojoša, aicinoša, paradigmas nojaucoša grāmata, kas lapu pēc lapas, stāstu pēc stāsta savu kulmināciju sasniedz Jēzus personā.
Un, ja tā ir taisnība, tad, līdzīgi jebkurām citām attiecībām, ir vajadzīgs laiks.
Mums ir vajadzīga neatlaidība, lai izraktos cauri tās senatnīgajam, apdrupušajam virsējam slānim un šādi atklātu patiesību.
Un mums vajag milzums daudz pazemības, lai, kad tas notiek, pārorientētu savu domāšanu.
Jebkurā gadījumā, rodu mieru apziņā, ka tās autoriem tāpat bija šaubas. Viņiem tāpat negāja viegli. Tomēr tie turpināja soļot pa Emausas ceļu, jo tie ticēja, ka beigas būs tā vērtas. Viņiem bija cerība, ka kādudien, kaut kā viņi sastaps savu Mesiju.
Un tieši tas padara Bībeli ne tikai par kaut ko, kam ticēt, bet par kaut ko, no kā dzīvot.
Par šo plānu
Cīņa starp ticību un šaubām var būt ārkārtīgi vientuļa un izolējoša. Daži no mums cieš klusumā, kamēr citi pilnībā pamet ticību, pieņemot, ka šaubas ir nesaderīgas ar ticību. Dominiks Dons (Dominic Done) uzskata, ka tā domāt ir gan traģiski, gan dziļi kļūdaini. Lai pamatotu to, ka apšaubīt kaut ko ir ne tikai normāli, bet tas bieži vien ir ceļš pretim bagātai un stiprai ticībai, viņš izmanto Rakstus un literatūru. Aplūko ticību un šaubas šajā 10 dienu plānā.
More
