Rodot mieruParaugs

Kāpēc mēs pazaudējam mieru?

Ir tikai viens veids kā piedzīvot pastāvīgu mieru, kas nav atkarīgs no ārējiem apstākļiem—caur ticību. Ticība ir pamats dzīvošanai Dieva mierā—aktīva, paļāvības pilna uzticēšanās Viņa klātbūtnei un spējai tevi atbalstīt un mierināt, vienalga ar kādām situācijām tu sastaptos. Tomēr, pastāv noteikti apstākļi, kas var apdraudēt mūsu ticību un atņemt mums mieru. Aplūkosim dažus no tiem:

1. Pēkšņas izbailes—daži ir tik ļoti raduši uz katru mazāko dzīves satricinājumu atbildēt ar bailēm un nelielas panikas devām, ka tie nevar pat iedomāties, ka uz to varētu reaģēt kā citādi. Viņus tik ļoti apbēdina visa veida izmaiņas, ka tie nekad neapjauš, ka varētu dzīvot ar lielāku emocionālo stabilitāti.

2. Ienaidnieks—mums var uzbrukt mūsu ienaidnieks, velns, kas var izmantot visdažādākos līdzekļus, lai liktu mums apšaubīt un pazaudēt ticību mūsu Dievam. Bet mums ir viņam jāpretojas. Raksti mūs aicina pretoties velnam un, kad mēs to darīsim, viņš bēgs no mums (Jēkaba 4:7). 

3. Grēks—nevar sadzīvot blakus miers un dumpošanās. Vienīgais iespējamais risinājums ir atzīties savos grēkos Dievam, atdot sevi pilnībā Viņam un lūgt pēc Viņa palīdzības, lai varētu atteikties un pretoties visiem kārdinājumiem. Tad atkal no jauna var ieplūst Dieva miers. 

4. Miera atdošana—krīzes brīžos mēs dažreiz paši apzināti atsakāmies no miera. Mēs padodamies. Pieļaujam tā aiziešanu. Atstājam to. Vienmēr atceries, ka neviens nevar mums atņemt mieru, mums tas pašiem jāatdod. Un šādā gadījumā tikai mēs paši varam to paņemt atpakaļ.

5. Fokusa pazaudēšana—mēs varam ļaut miljoniem ļaunās vēsts scenārijiem par ko dzirdam un lasām ikdienas ļaut mūs novirzīt no pareizā kursa. Tā vietā, lai savu prātu virzītu uz Dievu un uzticētos Viņa mieram un klātbūtnei, mēs pieļaujam savām domām novirzīties sāņus un uzlādēties ar negatīvajām ziņām un situācijām, ko mēs redzam un dzirdam. 

Tā kā Dievs ir ar mums, mums nevajag padoties grēkam, ļauties noslīkt savās grūtībās vai tapt to pieveiktiem. Mēs spējam nostāties tām pretī, pretoties, izaicināt un risināt tās, un beigu beigās pārvarēt tās krusta spēkā. Jēzus saviem sekotājiem mācīja, ka visas grūtības nāk savā laikā un … ar noteiktu mērķi. Tādēļ, "jūsu sirdis lai neiztrūkstas" (Jāņa 14:27). Saglabā mieru, ko Dievs dod, pārliecībā, ka Viņš redz, vada un aprūpē tos, kas uzticas un tic Viņam.