Nelokāms ar Lisu BeveriParaugs

Nav neviena, kas izaugtu tumsas neskarts. Mēs visi kaut kādā mērā dzirdam balsis ap mums, kas mūs noraksturo un piešķir kādu vērtējumu. Ļoti daudzi no mums, ja ne pat mēs visi, ir paši sev piešķīruši kādus apzīmējumus - viltus identitātes, kuras negrozāmi uzskatām par patiesām. 

Kad Dievs tuvojas mums, tas nav tāpēc, lai mūs nosodītu, bet gan lai personiski vestu Sev tuvāk, lai mēs dzirdētu Viņa balsi pasludinām patiesību par to, kas mēs patiesībā esam. 

Šī patiesība ir šāda: mēs neesam savas pagātnes tumsība. Un nedz mūsu izdarītās kļūdas, nedz dzimums, nedz kāda cita ārēja lieta nenosaka to, kas esam. Mēs esam gari, kas veidoti Dieva līdzībā, radīti, lai būtu tuvībā ar To, kurš iedvesis mūsos Savu elpu. 

Mēs zaudējam skatu uz savu identitāti, kad to pievēršam nepareizām lietām. Tāpēc Dievs atbrīvos mūs no ierobežojošajām etiķetēm, kuras laika gaitā esam sev piesprauduši. Viņa Gars darbojas dziļi mūsos, noņemot veco un atklājot to, kam vēl tikai jātop redzamam. 

Varbūt bailes un nedrošība ir likusi tev noraidīt Dieva darbu tavā dzīvē. Bet šodien Dievs runā tajās vietās, kuras, tavuprāt, bija tukšas un pamestas, un Viņš piedāvā tās atkal pārvērst brīnumskaistā dārzā. 

Bet mums ir jābūt gataviem ļaut Dievam atdalīt gaismu no tumsas mūsu dzīvē. Viņš neļaus, lai tevī paliek dzirdētie meli. Viņš nepieļaus, ka visam tam, ko tu saki pati par sevi, ir gala vārds. Tā vietā Viņš tev tuvosies, lai personīgi atklātu tevī kaut ko jaunu, kaut ko, kas nes pilnīgu dziedināšanu katrai sāpju zonai tevī, ļaujot tev dzīvot patiesībā par to, kas tu esi Viņā. 

Dievs ir tik ļoti personisks. Viņš nonāks pašā sāpju kodolā, lai tevi dziedinātu, bet tev tas Viņam ir jāatļauj. Kā tas varētu izskatīties tavā dzīvē?