Psalmi 142:3-6
Psalmi 142:3-6 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas. Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi slepeni liek man valgus. Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli. Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!
Psalmi 142:3-6 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas. Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi liek man slepeni valgus. Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli. Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: „Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!“
Psalmi 142:3-6 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Kad mans gars iztrūcināts, tad Tu zini manu ceļu; tie man liek valgus ceļā, kur es eju. Skaties pa labo roku un redzi, tur nav neviena, kas mani grib pazīt: es nekur nevaru izbēgt, neviens nebēdā par manu dvēseli. Tevi es piesaucu, Kungs; es saku: Tu esi mana cerība, mana daļa dzīvo zemē. Ņem vērā manu kliegšanu, jo es esmu ļoti nonīcis; izglāb mani no maniem vajātājiem, jo tie ir stiprāki par mani.