PSALMI 142:3-6

Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas. Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi liek man slepeni valgus. Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli. Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: „Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!“