PSALMI 142
142
Lūgšana lielās bēdās.
1Dāvida psalms, lūgšana, kad viņš bija paslēpies alā.
2Es piesaucu to Kungu ar skaļu balsi, es lūdzu to Kungu sirsnīgos vārdos.
3Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas.
4Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi liek man slepeni valgus.
5Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli.
6Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: „Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!“
7Uzklausi manas vaimanas, io es esmu visai nomākts! Izglāb mani no maniem vajātājiem, jo viņi ir man par spēcīgiem!
8Atsvabini manu dvēseli no cietuma, lai es teicu Tavu vārdu! Par mani gavilēs taisnie, kad Tu man darīsi labu.
Pašlaik izvēlēts:
PSALMI 142: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.