Psalmi 139:1-18
Psalmi 139:1-18 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast. Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā, tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. Ja es teiktu: galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma,- tad arī tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma. Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums! Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvienu pie Tevis.
Psalmi 139:1-18 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini—, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, Jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. Tu esi ap mani no visām pusēm. Tu turi savu roku pār mani. Sī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta: es nevaru to saprast. Kurp es lai aizeju no Tava gara, un kurp es lai bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausas spārni un es nolaistos jūras malā, Tad arī tur mani vadītu Tavs gara spēks, un mani turētu Tava labā roka. Ja es teiktu: „Galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma“, Tad ari tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts Tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma. Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteik-tas, kad to vēl nebija it nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums! Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvien pie Tevis.
Psalmi 139:1-18 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu esi izpētījis mani un pazīsti. Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes. Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi. Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini. Tu mani aptver aizmugurē un priekšā un turi Savu roku pār mani. Šī atzīšana man ir pārāk brīnišķīga un augsta, es to nevaru izprast. Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. Ja es ņemtu rītausmas spārnus un paliktu jūras galā. Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs. Ja es sacītu: Lai tumsa mani apklāj un naktī, lai paliek gaisma ap mani: Tad arī tumsa Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsa būtu kā gaisma. Jo Tu esi radījis manu iekšieni, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to labi zina. Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts mātes miesās, zemes dziļumos. Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti, un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits! Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.