PSALMI 139:1-18

Dziedātāju vadonim. Dāvida psalms. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini—, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi, Jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms. Tu esi ap mani no visām pusēm. Tu turi savu roku pār mani. Sī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta: es nevaru to saprast. Kurp es lai aizeju no Tava gara, un kurp es lai bēgu no Tava vaiga? Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Ja man būtu rītausas spārni un es nolaistos jūras malā, Tad arī tur mani vadītu Tavs gara spēks, un mani turētu Tava labā roka. Ja es teiktu: „Galīga tumsa lai mani apklāj, un par nakti lai kļūst ap mani gaisma“, Tad ari tumsība Tev nebūtu tumša, un nakts Tev spīdētu kā diena, tumsība Tev būtu kā gaisma. Jo Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās. Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina. Manas būtes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots. Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteik-tas, kad to vēl nebija it nevienas. Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums! Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis. Kad es uzmostos, es esmu vēl arvien pie Tevis.