Lūkas 4:14-44
Lūkas 4:14-44 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja. Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: "Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo Viņš Mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu." Un, grāmatu aizvēris, Viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi, kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem runāt: "Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts." Un visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām, un sacīja: "Vai šis nav Jāzepa dēls?" Bet Viņš tiem sacīja: "Jūs katrā ziņā Man sacīsit šo sakāmo vārdu: ārsts, dziedini pats Sevi! Visu, ko esam dzirdējuši notiekam Kapernaumā, to dari arī šeit Savā tēvu zemē." Bet Viņš teica: "Tiešām Es jums saku: neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē. Jo patiesi Es jums saku: daudz atraitņu bija Israēla zemē Elijas dienās, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi, tomēr Ēlija netapa ne pie vienas sūtīts kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā. Un daudz spitālīgo bija Israēla zemē pravieša Elīsas laikā, tomēr neviens no tiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamans." Un, to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni un cēlās un izdzina Viņu no pilsētas ārā līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogāztu To zemē. Bet Viņš, caur viņu vidu iedams, aizgāja. Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā. Un viņi bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: "Vai, kas mums ar Tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas Tu esi - Dieva Svētais." Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: "Ciet klusu un izej no tā." Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: "Kas tas par vārdu, kura varā un spēkā Viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie aiziet?" Un Viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi. Bet, cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja slima smagā drudzī, un viņas dēļ tie Viņu lūdza. Viņš tai piegāja klāt, pārliecās pār to un apsauca drudzi, un tas to atstāja. Un viņa tanī pašā brīdī uzcēlās un tiem kalpoja. Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie Viņa. Bet Viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja. Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: "Tu esi Dieva Dēls!" Bet Viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka Viņš ir Kristus. Bet, gaismai austot, Viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis Viņu meklēja un nogāja pie Viņa un gribēja Viņu aizturēt, lai Tas viņus neatstātu. Bet Viņš tiem sacīja: "Arī citām pilsētām Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam Es esmu sūtīts." Un Viņš sludināja Jūdejas sinagogās.
Lūkas 4:14-44 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un viņa slava izpau-dās pa visu apkārtni. Un viņš mācīja viņu sinagogās, un visi viņu slavēja. Tā viņš nonāca Nacaretē, kur viņš bija uzaudzis, un pēc sava ieraduma viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts: „Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cie-tumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā Un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.“ Un, grāmatu aizvēris, viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi. kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz viņu. Un viņš iesāka uz tiem runāt: „Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.“ Un visi viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām, un sacīja: „Vai šis nav Jāzepa dēls?“ Bet viņš tiem sacīja: „Jūs katrā ziņā man sacīsit so sakāmo vārdu: Ārsts dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši notiekam Kapemaumā, to dari arī šeit savā tēvu zemē.“ Bet viņš teica: „Tiešām es jums saku, neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē. Jo patiesi es jums saku, daudz atraitņu bija Israēla zemē Elijas dienās, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi, — Tomēr Elija netapa ne pie vienas sūtīts, kā vien pie atraitnes Sareptā—Sidonijā. Un daudz spitālīgo bija Israēla zemē pravieša Elīsas laikā, tomēr neviens no tiem netika šķīstīts, kā vien sirietis Naēmans.“ Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni Un cēlās un izdzina viņu no pilsētas ārā līdz kalna malai, uz kupa pilsēta bija celta, lai nogāztu to zemē. Bet viņš, caur viņu vidu iedams, aizgāja. Un viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā. Un viņi bija pārsteigti par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni. Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt: „Vai, kas mums ar tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas tu esi—Dieva Svētais.“ Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: „Cieti klusu un izej no tā.“ Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis. Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: „Kas tas par vārdu, kuļra varā un spēkā viņš pavēl nēšķīstiem gariem un tie aiziet?“ Un viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi. Bet cēlies no sinagogās, viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja slima ar grūtu drudzi, un viņas dēļ tie viņu lūdza. Viņš tai piegāja klāt, pārliecās pār to un apsauca drudzi, un tas to atstāja. Un viņa taī pašā brīdī uzcēlās un tiem kalpoja. Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie viņa. Bet viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja. Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: „Tu esi Dieva Dēls!“ Bet viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus. Bet gaismai austot, viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis viņu meklēja un nogāja pie viņa un gribēja viņu aizturēt, lai tas viņus neatstātu. Bet viņš tiem sacīja: „Arī citām pilsētām man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.“ Un viņš sludināja Jūdejas sina-gogās.
Lūkas 4:14-44 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtējo zemi. Un Viņš mācīja viņu sinagogās un tapa slavēts no visiem. Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma sabatā iegāja sinagogā, un Viņš pacēlās lasīt. Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un grāmatu atvēris, Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts: “Tā Kunga Gars ir pār Mani, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā, Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.” Un grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija sinagogā, savas acis vērsa uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.” Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaumā, to dari arī šeit Savā tēva pilsētā.” Un Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņemts savā tēva pilsētā. Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Israēlā Elijas laikā, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai zemei. Un Elija nekļuva sūtīts pie neviena no viņiem, kā vien pie atraitnes uz Sareptu Sidonijā. Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.” Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni. Un cēlušies Viņu izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka Viņu nogāztu zemē. Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja. Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja sabatos, Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. Un tur sinagogā bija kāds cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī Sacīdams: “Laid! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais.” Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis. Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.” Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtējo zemi. Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ Viņu lūdza. Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no viņas atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja. Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja. Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu. Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu. Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības evaņģēliju, jo tāpēc Es esmu sūtīts.” Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.