Lūkas ev. 4:14-44

Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtējo zemi. Un Viņš mācīja viņu sinagogās un tapa slavēts no visiem. Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma sabatā iegāja sinagogā, un Viņš pacēlās lasīt. Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un grāmatu atvēris, Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts: “Tā Kunga Gars ir pār Mani, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā, Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.” Un grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija sinagogā, savas acis vērsa uz Viņu. Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.” Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?” Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaumā, to dari arī šeit Savā tēva pilsētā.” Un Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņemts savā tēva pilsētā. Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Israēlā Elijas laikā, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai zemei. Un Elija nekļuva sūtīts pie neviena no viņiem, kā vien pie atraitnes uz Sareptu Sidonijā. Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.” Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni. Un cēlušies Viņu izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka Viņu nogāztu zemē. Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja. Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja sabatos, Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. Un tur sinagogā bija kāds cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī Sacīdams: “Laid! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais.” Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis. Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.” Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtējo zemi. Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ Viņu lūdza. Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no viņas atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja. Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja. Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu. Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu. Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības evaņģēliju, jo tāpēc Es esmu sūtīts.” Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās.