Lūkas ev. 4
4
Jēzus tuksnesī, 1; no velna kārdināts, 2; māca Nacaretē, 26; izdzen vienu velnu, 33; dziedina Sīmaņa sievas māti, 38; un daudz citus, 40.
1Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, nāca atpakaļ no Jordānes un no Gara tapa vests tuksnesī. #4:14, 2:27, 3:21-22. Mat 4:1. 2Tur Viņš četrdesmit dienas no velna tapa kārdināts; un tajās dienās Viņš neko neēda, un pēc tam, kad tās bija pagājušas, tad Viņam gribējās ēst. 3Un velns uz Viņu sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” 4Bet Jēzus tam atbildēja un sacīja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Dieva vārda.” #5Moz 8:3. 5Un velns Viņu veda uz ļoti augstu kalnu un Tam rādīja visas pasaules valstis vienā acumirklī. 6Un velns uz Viņu sacīja: “Es Tev došu visu šo varu un šo godību, jo tā man ir nodota, un kam es gribu#4:6 Jepšu velns šo melo melkulis būdams Jāņ 8:44. taču pieviļ tas daudzus caur pasaules bagātību un godu, sevi pats teikdamies par pasaules dievu. Jāņ 12:31. Efe 6:12. 2Kor 4:4., tam es to dodu. #Jāņ 8:44, 12:31, 14:30. 2Kor 4:4. Efe 6:12. 7Kad Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs.” 8Un Jēzus tam atbildēja sacīdams: “Atkāpies no Manis sātan, jo stāv rakstīts: tev būs pielūgt To Kungu, savu Dievu, un Viņam vien kalpot.” #5Moz 6:13-14. 9Un tas Viņu veda uz Jeruzālemi, un Viņu cēla Dieva nama jumta galā un sacīja uz Viņu: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies no šejienes zemē. 10Jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, Tevi pasargāt, #Dāv.dz 91:10-11. 11Un tie Tevi uz rokām nesīs, ka Tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.” 12Un Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Ir sacīts: tev To Kungu, savu Dievu, nebūs kārdināt.” #5Moz 6:16. 13Un velns visu savu kārdināšanu beidzis, no Viņa atstājās līdz savam laikam. #22:44, 22:53. Ebr 4:15. 14Un Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtējo zemi. #4:1. Mat 4:12. Ap.darb 10:37. 15Un Viņš mācīja viņu sinagogās un tapa slavēts no visiem. #Mat 4:23-24. 16Un Viņš nāca uz Nacareti, kur bija audzināts, un pēc Sava ieraduma sabatā iegāja sinagogā, un Viņš pacēlās lasīt. #2:51. 17Un Viņam deva pravieša Jesajas grāmatu, un grāmatu atvēris#4:17 Grieķu valodā: atvēlis, vecos laikos tapa tās grāmatas vienā garumā saveltas. Dāv.dz 40:7. Ebr 10:7. Parād 6:14., Viņš atrada vietu, kur bija rakstīts: #Jes 61:1-2. Dāv.dz 40:7. Ebr 10:7. Parād 6:14. 18“Tā Kunga Gars ir pār Mani, tāpēc Viņš Mani svaidījis, nabagiem sludināt prieka vēsti, tos, kam sagrauztas sirdis, dziedināt, cietuma ļaudīm sludināt atsvabināšanu, un akliem gaismu, salauztos palaist vaļā, 19Pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu.” #3Moz 25:10. 20Un grāmatu aiztaisījis, Viņš to deva sulainim un apsēdās. Un visi, kas tur bija sinagogā, savas acis vērsa#4:20 vērsa GL1 meta uz Viņu. 21Un Viņš iesāka uz tiem sacīt: “Šodien šis raksts ir piepildīts jūsu ausīs.” 22Un visi Viņam deva liecību un brīnījās par tādiem žēlastības vārdiem, kas no Viņa mutes izgāja, un sacīja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?” #Dāv.dz 45:2. Mat 13:54. Jāņ 6:42. 23Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs laikam gan uz Mani sacīsiet šo sakāmu vārdu: ārsts, dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši, kā noticis Kapernaumā, to dari arī šeit Savā tēva pilsētā.” #23:37. Mat 4:13. 24Un Viņš sacīja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav pieņemts #4:24 pieņemts GL1 pieņēmīgssavā tēva pilsētā. #Mat 13:33, 13:57. 25Bet tiešām, Es jums saku: Daudz atraitņu bija Israēlā Elijas laikā, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, ka liels bads uzgāja visai zemei. #1Ķēn 17:1, 18:1, 8:35. 26Un Elija nekļuva sūtīts pie neviena no viņiem, kā vien pie atraitnes uz Sareptu Sidonijā. 27Un daudz spitālīgu bija pravieša Elišas laikā iekš Israēla, un neviens no tiem netapa šķīstīts, kā vien Naēmans no Sīrijas.” #2Ķēn 7:3, 5:1. 28Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni. #Ap.darb 22:21-22, 28:25. 29Un cēlušies Viņu izstūma no pilsētas ārā un veda uz kalna malu, kur viņu pilsēta stāvēja, ka Viņu nogāztu zemē. #2Laik 25:12. 30Un caur viņu vidu iedams Viņš aizgāja. #Jāņ 8:59. 31Un Viņš nogāja uz Kapernaumu, Galilejas pilsētu, un tos mācīja sabatos, #Mat 4:13. Mark 1:21. Jāņ 2:12. 32Un tie ļoti brīnījās par Viņa mācību, jo Viņa vārdi bija vareni. #Mat 7:28. Jāņ 7:46. 33Un tur sinagogā bija kāds cilvēks, tam bija nešķīsta velna gars, un tas brēca stiprā balsī #Mark 1:23. 34Sacīdams: “Laid! Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais.” #18:37. 35Un Jēzus to apdraudēja sacīdams: “Paliec klusu un izej no tā.” Un velns to raustīja viņu vidū un izgāja no tā, tam neko ļauna nepadarījis. 36Un izbailes uznāca visiem un tie runāja savā starpā sacīdami: “Kas tas par vārdu? Jo Viņš ar varu un spēku pavēl nešķīstiem gariem, un tie atstājās.” 37Un Viņa slava izgāja pa visu apkārtējo zemi. 38Un cēlies no sinagogas, Viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja ar grūtu drudzi, un tie viņas dēļ Viņu lūdza. #Mat 8:14. 39Un Viņš galvgalā pie tās piestājies apdraudēja drudzi un tas no viņas atstājās; un tā tūdaļ cēlās un viņiem kalpoja. 40Un kad saule bija nogājusi, tad visi, kam bija neveseli ar dažādām sērgām, tos noveda pie Viņa; un Viņš ikkatram no tiem rokas uzlika un tos dziedināja. #4:31. 41Un tur arī velni no daudziem atstājās, brēkdami un sacīdami: “Tu esi Kristus, Dieva Dēls!” Un Viņš tos apdraudēja un tiem neļāva teikt, ka tie zināja, Viņu esam Kristu. #8:28. Mark 3:11. 42Un gaismai austot Viņš iziedams gāja uz tuksnesi. Un ļaudis Viņu meklēja un pie Viņa nogāja un Viņu turēja, lai no tiem neaizietu. #5:16. 43Un Viņš uz tiem sacīja: “Arī citām pilsētām Man pienākas sludināt Dieva valstības evaņģēliju, jo tāpēc Es esmu sūtīts.” #4:18, 20:1. Mark 1:38. Mat 4:23. 44Un Viņš sludināja Galilejas sinagogās. #4:15.
Pašlaik izvēlēts:
Lūkas ev. 4: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
