Lūkas 2:1-20
Lūkas 2:1-20 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika tajā brīdī, kad Kirenijs valdīja Sīrijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un, tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājoklī. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus, un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu." Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." Un, kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gani runāja savā starpā: "Ejam tad nu uz Bētlemi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis paziņot." Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.
Lūkas 2:1-20 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs Savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Betlēmi, tāpēc ka viņs bija no Dāvida nama un cilts, Ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja nakti savus lopus, Un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.“ Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.“ Un kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gāni runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas Kungs mums licis paziņot.“ Un tie steigdamies nāca un atrada ir Mariju, ir Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.
Lūkas 2:1-20 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notika tanī laikā, ka pavēle no ķeizara Augusta tapa izsūtīta, ka visa pasaule taptu pierakstīta. Un šī pirmā pierakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja. Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā. Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts, Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta. Un notikās, tiem turpat esot, laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājas vietā. Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja. Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga godība tos apspīdēja, un tie ļoti izbijās. Un eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks; Jo jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā. Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.” Un tūdaļ tur pie eņģeļa bija debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.” Un notikās, kad eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot. Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju un Jāzepu, gan Bērniņu silē gulošu. Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda vārdu, kas tiem par Bērnu bija sacīts. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par valodu, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama. Un gani griezās uz mājām, godāja un slavēja Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.