LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2:1-20

Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus. Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā. Tad visi nogāja pierakstīties, katrs Savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Betlēmi, tāpēc ka viņs bija no Dāvida nama un cilts, Ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta. Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā. Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja nakti savus lopus, Un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs. Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.“ Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja: „Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.“ Un kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gāni runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas Kungs mums licis paziņot.“ Un tie steigdamies nāca un atrada ir Mariju, ir Jāzepu un bērniņu, silē gulošu. Bet to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī. Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.