Lūkas ev. 2:1-20

Un notika tanī laikā, ka pavēle no ķeizara Augusta tapa izsūtīta, ka visa pasaule taptu pierakstīta. Un šī pirmā pierakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja. Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā. Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts, Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta. Un notikās, tiem turpat esot, laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija vietas tai mājas vietā. Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja. Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga godība tos apspīdēja, un tie ļoti izbijās. Un eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks; Jo jums šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā. Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.” Un tūdaļ tur pie eņģeļa bija debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja: “Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.” Un notikās, kad eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot. Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju un Jāzepu, gan Bērniņu silē gulošu. Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda vārdu, kas tiem par Bērnu bija sacīts. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par valodu, ko gani tiem bija sacījuši. Bet Marija visus vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama. Un gani griezās uz mājām, godāja un slavēja Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.