2. Mozus 2:11-22
2. Mozus 2:11-22 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu smagajos darbos. Un viņš redzēja ēģiptieti sitam kādu ebreju, vienu no viņa brāļiem. Tad viņš, paraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltīs. Un viņš izgāja atkal nākamajā dienā, un redzi, divi ebreju vīri ķildojās. Viņš sacīja vainīgajam: "Kāpēc tu sit savu darba biedru?" Bet tas sacīja: "Kas tevi iecēlis par pavēlnieku un tiesnesi pār mums? Vai tu gribi arī mani nogalināt, kā to ēģiptieti esi nogalinājis?" Un Mozus nobijās un sacīja: "Patiesi, šī lieta ir kļuvusi zināma." Kad faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiāna zemē, un apmetās pie kādas akas. Un Midiāna priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca smelt ūdeni un pildīja dzirdināmās siles, lai padzirdītu sava tēva avis. Tad nāca gani, un tie aizdzina viņu ganāmpulku; bet Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu avis. Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas sacīja: "Kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?" Tad viņas sacīja: "Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām; un viņš arī smeltin smēla ūdeni mums un dzirdīja mūsu avis." Un viņš sacīja savām meitām: "Kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru esat tur atstājušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums." Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra palikt, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu. Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Geršoms , jo teica: "Es esmu svešinieks svešā zemē."
2. Mozus 2:11-22 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu spaidos. Un viņš redzēja vīru, kas sita kādu ebrēju, viņa cilts brāli. Tad viņš, apraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltis. Nākamajā dienā viņš atkal izgāja un redzēja divus ebrēju vīrus, kas ķildojās. Viņš sacīja vainīgam: „Kāpēc tu sit savu biedru?“ Bet tas atcirta: „Kas tevi ir iecēlis mums par pavēlnieku un tiesnesi? Vai tu gribi ari mani nogalināt, kā tu esi nogalinājis to ēģiptieti?“ Un Mozus sabijās un sacija: „Patiesi, šis notikums ir kļuvis zināms.“ Ari faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiana zemē un apmetās pie kādas akas. Bet Midiana priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca, smēla ūdeni un pildīja dzirdāmās siles, lai padzirdītu sava tēva aitas. Bet nāca arī gani, un tie padzina viņas; tad Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu aitas. Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas jautāja: „Kā jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?“ Viņas atbildēja: „Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām, un viņš mums smeltin smēla ūdeni un dzirdīja mūsu aitas.“ Tad viņš sacīja savām meitām: „Kur viņš ir? Kāpēc jūs esat šo vīru pametušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums.“ Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra apmesties, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu. Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Geršoms, jo tas sprieda: „Es esmu kļuvis par viesi svešā zemč.“
2. Mozus 2:11-22 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Un notika tanīs dienās, kad Mozus bija uzaudzis, tad viņš izgāja pie saviem brāļiem un apraudzīja viņu grūtumu un redzēja ēģiptiešu vīru sitam Ebreju vīru, vienu no viņa brāļiem. Un viņš skatījās šurp un turp un redzēdams, ka tur neviena nebija, viņš Ēģiptieti nosita un to apslēpa smiltīs. Un viņš izgāja otrā dienā un redzi, divi Ebreju vīri bārās; un viņš sacīja uz vainīgo: “Kāpēc tu sit savu tuvāko?” Tad tas sacīja: “Kas tevi mums licis par virsnieku jeb soģi? Vai tu tā saki, mani arīdzan gribēdams nokaut, kā tu Ēģiptieti esi nokāvis?” Tad Mozus bijās un sacīja: “Patiesi šī lieta ir tapusi zināma.” Kad nu Faraons šo lietu dzirdēja, tad viņš meklēja Mozu nokaut, un Mozus bēga no Faraona un dzīvoja Midiānas zemē un apmetās pie kādas akas. Un Midiānas priesterim bija septiņas meitas; tās nāca smelt un pildīja ūdens siles, dzirdināt sava tēva avis. Bet gani nāca un tās nodzina, un Mozus cēlās tām palīgā un dzirdināja viņu avis. Un kad tās nāca pie sava tēva Reguēļa, tad viņš sacīja: “Kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?” Tad tās sacīja: “Kāds ēģiptiešu vīrs mūs izglābis no ganu rokas, un viņš mums arī smēlis un dzirdinājis mūsu avis.” Un tas sacīja uz savām meitām: “Kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru tur esat atstājušas. Aicinājiet to, maizi ēst.” Un Mozum bija pa prātam, palikt pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu par sievu. Tā viņam dzemdēja dēlu, un viņš tā vārdu nosauca Geršoms (piemitējs), sacīdams: es esmu piemitējs svešā zemē.