OTRA MOZUS 2:11-22

Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu spaidos. Un viņš redzēja vīru, kas sita kādu ebrēju, viņa cilts brāli. Tad viņš, apraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltis. Nākamajā dienā viņš atkal izgāja un redzēja divus ebrēju vīrus, kas ķildojās. Viņš sacīja vainīgam: „Kāpēc tu sit savu biedru?“ Bet tas atcirta: „Kas tevi ir iecēlis mums par pavēlnieku un tiesnesi? Vai tu gribi ari mani nogalināt, kā tu esi nogalinājis to ēģiptieti?“ Un Mozus sabijās un sacija: „Patiesi, šis notikums ir kļuvis zināms.“ Ari faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiana zemē un apmetās pie kādas akas. Bet Midiana priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca, smēla ūdeni un pildīja dzirdāmās siles, lai padzirdītu sava tēva aitas. Bet nāca arī gani, un tie padzina viņas; tad Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu aitas. Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas jautāja: „Kā jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?“ Viņas atbildēja: „Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām, un viņš mums smeltin smēla ūdeni un dzirdīja mūsu aitas.“ Tad viņš sacīja savām meitām: „Kur viņš ir? Kāpēc jūs esat šo vīru pametušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums.“ Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra apmesties, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu. Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Geršoms, jo tas sprieda: „Es esmu kļuvis par viesi svešā zemč.“