Apustuļu darbi 3:1-13
Apustuļu darbi 3:1-13 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Pēteris un Jānis gāja uz Templi ap lūgšanas stundu, tas ir, devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ik dienas nolika pie Tempļa durvīm, sauktām par Krāšņajām, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja Templī. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet Templī, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: "Skaties uz mums." Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: "Sudraba un zelta man nav; bet, kas man ir, to es tev dodu: nacarieša Jēzus Kristus Vārdā - staigā!" Un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, un, uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja kopā ar viņiem Templī, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie Tempļa Krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. Viņam pie Pētera un Jāņa turoties, visi ļaudis izbijušies saskrēja pie tiem tā sauktajā Salamana ailē. To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: "Israēlieši, ko jūs brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā? Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir godā cēlis Savu kalpu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad tas gribēja Viņu atbrīvot
Apustuļu darbi 3:1-13 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Pēteris un Jānis gāja uz svētnīcu ap lūgšanas stundu, tas ir—devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ikdienas nolika pie tā sauktajām krāšņajām svētnīcas durvīm, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja svētnīcā. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet svētnīcā, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: „Skaties uz mums.“ Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: „Sudraba un zelta man nav; bet kas man ir, to es tev dodu: Nacarieša Jēzus Kristus vārdā—staigā!“ Un satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, Un uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja ar tiem svētnīcā, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; Tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie svētnīcas krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. Viņam pie Pētera un Jāņa turoties, visi ļaudis izbijušies saskrēja pie tiem tā sauktajā Salamana ailē. To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: „Israēlieši, ko jūs brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā? Ābrahāma, īzāka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir godā cēlis savu kalpu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad tas gribēja viņu atbrīvot
Apustuļu darbi 3:1-13 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Bet Pēteris un Jānis gāja kopā uz Dieva namu lūgšanas stundā, devītajā (stundā). Un viens vīrs, no mātes miesām tizls būdams, tapa nests; to tie ikdienas nolika Dieva nama durvju priekšā, kas top sauktas Krāšņās, ka tas dāvanas lūgtos no tiem, kas gāja Dieva namā. Šis, redzēdams Pēteri un Jāni, ka tie gribēja ieiet Dieva namā, lūdzās kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni uz to skatījās un sacīja: “Skaties uz mums.” Un tas skatījās uz tiem gaidīdams, ko laba no viņiem dabūt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav, bet kas man ir, to es tev dodu: Jēzus Kristus no Nacaretes vārdā: celies un staigā!” Un viņš to satvēra pie labās rokas un to pacēla, un tūdaļ viņa lieli un krimšļi tapa stingri, Un uzlēcis viņš stāvēja un staigāja un gāja ar tiem Dieva namā, staigādams un lēkdams un Dievu slavēdams. Un visi ļaudis to redzēja staigājam un slavējam Dievu; Un to arī pazina, ka viņš tas bija, kas dāvanu dēļ pie Dieva nama Krāšņajām durvīm bija sēdējis; un tie brīnījās, iztrūcinādamies par to, kas viņam bija noticis. Kad nu šis tizlais, kas bija vesels tapis, pie Pētera un Jāņa turējās, tad visi ļaudis pārsteigti pie viņiem saskrēja tā sauktajā Salamana priekšnamā. Bet Pēteris, to redzēdams, ļaudīm atbildēja: “Jūs Israēla vīri, ko jūs brīnāties par to, jeb ko jūs lūkojieties uz mums, tā kā mēs caur savu pašu spēku un savu dievbijāšanu to būtu padarījuši, ka šis staigā? Ābrahāma un Īzaka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir pagodinājis Savu Dēlu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad tas sprieda, Viņu laist vaļā.