APUSTUĻU DARBI 3:1-13

Pēteris un Jānis gāja uz svētnīcu ap lūgšanas stundu, tas ir—devīto. Tanī brīdī nesa kādu vīru, kas bija tizls no mātes miesām, to ikdienas nolika pie tā sauktajām krāšņajām svētnīcas durvīm, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas gāja svētnīcā. Redzēdams Pēteri un Jāni, kas gribēja ieiet svētnīcā, viņš lūdza kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, to cieši uzlūkodami, teica: „Skaties uz mums.“ Tas pievērsās viņiem, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: „Sudraba un zelta man nav; bet kas man ir, to es tev dodu: Nacarieša Jēzus Kristus vārdā—staigā!“ Un satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri, Un uzlēcis kājās, viņš varēja staigāt: viņš iegāja ar tiem svētnīcā, staigāja un lēkāja un slavēja Dievu. Visi ļaudis redzēja viņu staigājam un Dievu teicam; Tie viņu pazina un zināja, ka viņš bija tas pats, kas dāvanu dēļ pie svētnīcas krāšņajām durvīm bija sēdējis, un viņi izbijās un brīnījās par to, kas viņam bija noticis. Viņam pie Pētera un Jāņa turoties, visi ļaudis izbijušies saskrēja pie tiem tā sauktajā Salamana ailē. To redzēdams, Pēteris uzrunāja ļaudis: „Israēlieši, ko jūs brīnāties par to un ko jūs skatāties uz mums, it kā mēs paši ar savu spēku vai dievbijību būtu panākuši, ka šis staigā? Ābrahāma, īzāka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir godā cēlis savu kalpu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad tas gribēja viņu atbrīvot