Apustuļu darbi 3:1-13

Bet Pēteris un Jānis gāja kopā uz Dieva namu lūgšanas stundā, devītajā (stundā). Un viens vīrs, no mātes miesām tizls būdams, tapa nests; to tie ikdienas nolika Dieva nama durvju priekšā, kas top sauktas Krāšņās, ka tas dāvanas lūgtos no tiem, kas gāja Dieva namā. Šis, redzēdams Pēteri un Jāni, ka tie gribēja ieiet Dieva namā, lūdzās kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni uz to skatījās un sacīja: “Skaties uz mums.” Un tas skatījās uz tiem gaidīdams, ko laba no viņiem dabūt. Bet Pēteris sacīja: “Sudraba un zelta man nav, bet kas man ir, to es tev dodu: Jēzus Kristus no Nacaretes vārdā: celies un staigā!” Un viņš to satvēra pie labās rokas un to pacēla, un tūdaļ viņa lieli un krimšļi tapa stingri, Un uzlēcis viņš stāvēja un staigāja un gāja ar tiem Dieva namā, staigādams un lēkdams un Dievu slavēdams. Un visi ļaudis to redzēja staigājam un slavējam Dievu; Un to arī pazina, ka viņš tas bija, kas dāvanu dēļ pie Dieva nama Krāšņajām durvīm bija sēdējis; un tie brīnījās, iztrūcinādamies par to, kas viņam bija noticis. Kad nu šis tizlais, kas bija vesels tapis, pie Pētera un Jāņa turējās, tad visi ļaudis pārsteigti pie viņiem saskrēja tā sauktajā Salamana priekšnamā. Bet Pēteris, to redzēdams, ļaudīm atbildēja: “Jūs Israēla vīri, ko jūs brīnāties par to, jeb ko jūs lūkojieties uz mums, tā kā mēs caur savu pašu spēku un savu dievbijāšanu to būtu padarījuši, ka šis staigā? Ābrahāma un Īzaka un Jēkaba Dievs, mūsu tēvu Dievs, ir pagodinājis Savu Dēlu Jēzu, ko jūs esat nodevuši un aizlieguši Pilāta priekšā, kad tas sprieda, Viņu laist vaļā.