1. Ķēniņu 17
17
Elija pasludina lielu bada laiku, no kraukļiem ēdināts, no atraitnes Sareptā(Cārfatā) uzturēts, uzmodina viņas mirušo dēlu.
1Un Elija no Tisbes, no Gileādas iedzīvotājiem, sacīja uz Ahabu: tik tiešām kā Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šinīs gados nebūs nedz rasas nedz lietus, kā vien, kad es to sacīšu. #Jēk 5:17. 2Un Tā Kunga vārds uz to notika tā: 3Ej no šejienes un griezies pret rītiem un paslēpies pie Krites upes, kas tek pret Jordāni. 4Un tur tu vari dzert no upes, un Es kraukļiem esmu pavēlējis, ka tiem tevi tur būs uzturēt. 5Un viņš nogāja un darīja pēc Tā Kunga vārda, un nogāja un palika pie Krites upes, kas tek pret Jordāni. 6Un kraukļi viņam atnesa maizi un gaļu rītos un maizi un gaļu vakaros, un viņš dzēra no upes. 7Bet pēc kāda laika upe izsīka, jo lietus tai zemē nebija. 8Tad Tā Kunga vārds uz viņu notika tā: 9Celies un ej uz Sareptu, kas pie Sidones pieder, un paliec turpat; redzi, Es tur esmu pavēlējis vienai atraitnei, tevi uzturēt. 10Tad viņš cēlās un gāja uz Sareptu Un kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tad tur viena atraitne lasīja malku. Un viņš tai sauca un sacīja: atnes man traukā kādu ūdens malciņu, ko dzert. #Lūk 4:26. 11Un tā gāja to atnest. Un viņš tai sauca un sacīja: atnes man arī kumosu maizes savā rokā. 12Bet tā sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs, tavs Dievs, dzīvo, man nekā cepta nav, un tik vien ir sauja miltu tīnē un maķenīt eļļas krūzē, un redzi, es esmu salasījusi kādu pāri malkas gabaliņu, un nu es iešu un sev un savam dēlam ko pataisīšu, ka ēdam un mirstam. 13Un Elija uz to sacīja: nebīsties, ej, pataisi to, kā tu sacījusi, bet man taisi no tiem vispirms mazu rausi un iznes man to ārā, un pēc tu arī varēsi taisīt sev un savam dēlam. 14Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē netaps iztērēti un krūzē eļļas netrūks līdz dienai, kad Tas Kungs dos lietu virs zemes. 15Un tā nogāja un darīja pēc Elijas vārda; tā viņa ēda un viņš un viņas nams labu laiku; #Mat 10:40. 16Milti tīnē netapa iztērēti un krūzē eļļas netrūka pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis. 17Un pēc tam notikās, ka šīs sievas, nama mātes, dēls palika slims un viņa slimība palika ļoti grūta, kamēr viņam dvašas vairs nebija. 18Un tā sacīja uz Eliju: kas man ar tevi, tu Dieva vīrs? Tu pie manis esi atnācis, lai mani grēki top pieminēti un mans dēls mirst. 19Un viņš uz to sacīja: dod man šurp savu dēlu. Un viņš to ņēma no viņas klēpja un to uznesa augšistabā, kur viņš mita, un to lika uz savu gultu. 20Un viņš piesauca To Kungu un sacīja: Kungs, mans Dievs! Vai tad Tu šai atraitnei, pie kuras es piemājoju, tik ļaunu esi darījis un nonāvējis viņas bērnu? 21Un viņš stiepās pār bērnu trīs reizes un piesauca To Kungu un sacīja: Kungs, mans Dievs! Lai jel šā bērna dvēsele atkal nāk viņā! #2Ķēn 4:34. Ap.darb 20:10. 22Un Tas Kungs klausīja Elijas balsi, un bērna dvēsele atkal nāca viņā, un tas atdzīvojās. 23Un Elija ņēma bērnu un to nonesa no augšistabas namā un to deva viņa mātei; un Elija uz to sacīja: redzi še, tavs dēls dzīvs. 24Tad tā sieva sacīja uz Eliju: nu es zinu, ka tu esi Dieva vīrs, un Tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība.
Pašlaik izvēlēts:
1. Ķēniņu 17: LG8
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)