Populāri Bībeles panti no 1. Ķēniņu 17

Dalīties

Jo tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: milti tīnē netaps iztērēti un krūzē eļļas netrūks līdz dienai, kad Tas Kungs dos lietu virs zemes.

Un Elija no Tisbes, no Gileādas iedzīvotājiem, sacīja uz Ahabu: tik tiešām kā Tas Kungs, Israēla Dievs, dzīvo, kā priekšā es stāvu, šinīs gados nebūs nedz rasas nedz lietus, kā vien, kad es to sacīšu.

Un Elija uz to sacīja: nebīsties, ej, pataisi to, kā tu sacījusi, bet man taisi no tiem vispirms mazu rausi un iznes man to ārā, un pēc tu arī varēsi taisīt sev un savam dēlam.

Bet tā sacīja: tik tiešām kā Tas Kungs, tavs Dievs, dzīvo, man nekā cepta nav, un tik vien ir sauja miltu tīnē un maķenīt eļļas krūzē, un redzi, es esmu salasījusi kādu pāri malkas gabaliņu, un nu es iešu un sev un savam dēlam ko pataisīšu, ka ēdam un mirstam.

Celies un ej uz Sareptu, kas pie Sidones pieder, un paliec turpat; redzi, Es tur esmu pavēlējis vienai atraitnei, tevi uzturēt.

Milti tīnē netapa iztērēti un krūzē eļļas netrūka pēc Tā Kunga vārda, ko Viņš caur Eliju bija runājis.

Un tā nogāja un darīja pēc Elijas vārda; tā viņa ēda un viņš un viņas nams labu laiku

Tad viņš cēlās un gāja uz Sareptu Un kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, redzi, tad tur viena atraitne lasīja malku. Un viņš tai sauca un sacīja: atnes man traukā kādu ūdens malciņu, ko dzert.

Un tur tu vari dzert no upes, un Es kraukļiem esmu pavēlējis, ka tiem tevi tur būs uzturēt.

Un tā gāja to atnest. Un viņš tai sauca un sacīja: atnes man arī kumosu maizes savā rokā.

Un kraukļi viņam atnesa maizi un gaļu rītos un maizi un gaļu vakaros, un viņš dzēra no upes.

Bet pēc kāda laika upe izsīka, jo lietus tai zemē nebija.

Tad tā sieva sacīja uz Eliju: nu es zinu, ka tu esi Dieva vīrs, un Tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība.

Un viņš nogāja un darīja pēc Tā Kunga vārda, un nogāja un palika pie Krites upes, kas tek pret Jordāni.

Un Tas Kungs klausīja Elijas balsi, un bērna dvēsele atkal nāca viņā, un tas atdzīvojās.