Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.
Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā.
Jo radība pakļauta iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība.
Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadibu.
Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.
Bet nevien viņa, ari mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debessbalvu—garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.
Jo vēl tikai cerībā esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.
Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.
Bet tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, ja tas ar dievišķiem vārdiem nāk palīgā svētajiem.
Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.
Jo, kufus viņš sākumā nozīmējis, tos viņš nolēmis darīt līdzīgus sava Dēla tēlam, lai viņš būtu pirmdzimušais daudz brāļu starpā.
Bet kupus viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos viņš arī aicinājis; un, kurus viņš aicinājis, tos viņš arī taisnojis; bet kurus viņš taisnojis, tos viņš arī apskaidrojis.
Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?
Viņš jau savu paša dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?
Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?
Bībeles lietotne
Bible App for Kids
