Romiešiem 8:18-33
Romiešiem 8:18-33 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)
Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet Tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, jo Tas pēc Dieva gribas iestājas par svētajiem. Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas? Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?
Romiešiem 8:18-33 LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA (LTV1965)
Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā. Jo radība pakļauta iznīcībai, nevis aiz savas patikas, bet aiz tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadibu. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet nevien viņa, ari mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debessbalvu—garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu. Jo vēl tikai cerībā esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, ja tas ar dievišķiem vārdiem nāk palīgā svētajiem. Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. Jo, kufus viņš sākumā nozīmējis, tos viņš nolēmis darīt līdzīgus sava Dēla tēlam, lai viņš būtu pirmdzimušais daudz brāļu starpā. Bet kupus viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos viņš arī aicinājis; un, kurus viņš aicinājis, tos viņš arī taisnojis; bet kurus viņš taisnojis, tos viņš arī apskaidrojis. Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau savu paša dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas? Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos? Vai Dievs, kas mūs taisno?
Romiešiem 8:18-33 Glika Bībele 8. izdevums (LG8)
Jo es domāju, ka šī laika ciešanas neatsver godību, kas mums taps parādīta. Jo radība ilgodamies gaida Dieva dēlu atklāsmi. Jo radība ir padota nīcībai, ne pēc savas gribēšanas, bet Tā dēļ, kas tos tai ir padevis uz cerību, Jo arī pati radība taps atsvabināta no iznīcības kalpošanas uz Dieva bērnu godības svabadību. Jo mēs zinām, ka visa radība kopā nopūšās un kopā mokās līdz šim. Un ne vien tie, bet arī mēs paši, kam Gara pirmie augļi ir, mēs paši arīdzan nopūšamies pie sevis, gaidīdami uz savām bērnu tiesībām, uz mūsu miesas atpestīšanu. Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas ir redzama, nav cerība; jo ko kāds redz, kā tas to var cerēt? Bet ja mēs ceram, ko neredzam, tad mēs uz to gaidām ar paciešanu. Tāpat arī Tas Gars mūsu vājībai nāk palīgā; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt, kā piederas, bet pats Gars mūs aizstāv ar neizrunājamām nopūtām. Un Tas, kas sirdis pārmeklē, zina, kas ir Gara prāts, jo Tas pēc Dieva prāta svētos aizstāv. Un mēs zinām, ka tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu, tiem, kas pēc Viņa nodoma ir aicināti. Jo kurus Viņš iepriekš paredzējis, tos Viņš arī iepriekš ir nolicis, lai Viņa Dēla tēlam būtu līdzīgi, ka Tas būtu pirmdzimtais starp daudz brāļiem. Bet kurus Viņš iepriekš nolicis, tos Viņš arī aicinājis; un kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; un kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. Ko lai nu par to sakām? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Jo Viņš arī Savu paša Dēlu nav taupījis, bet Viņu par mums visiem nodevis, kā gan lai Viņš mums ar Viņu nedāvinātu visas lietas? Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? Dievs ir, kas taisno.
