ĪJABA 34
34
1Un Elihus atkal atsāka savu runu un sacīja:
2„Dzirdiet, gudrajie, manu valodu, un uzklausiet, zinātāji, mani!
3Jo auss pārbauda runāto, tāpat kā mute pārbauda ēdamo.
4Tagad mēs stāsimies pie taisnības pārbaudes, lai mūsu pašu acīm kļūst skaidrs, kas īsti ir labs.
5Redziet, ījabs ir apgalvojis: Es esmu taisns, bet Dievs tomēr neatzīst man manu taisnību.
6Neraugoties uz manu taisnību, es esot melis! Sāpīgi duras manī Viņa šautra, kaut es pats esmu bez jebkāda pārkāpuma!
7Kur atrast tādu vīru, kāds ir ījabs, kas nopaļāšanu dzer kā ūdeni,
8Kas stājas sakaros ar ļaundariem, kam kopējas gaitas ar klaidoņu baru, kas labprāt iet vienu ceļu ar bezdievīgiem ļaudīm?
9Jo viņš saka: Tas neko cilvēkam nepalīdz, ka tas mīļo Dievu un uztur ar Viņu draudzību.
10Tāpēc, ak vīri, kam saprāts ir savā vietā, uzklausiet mani! Nekad Dievs nedomā darīt ļaunu nedz tas Visuvarenais—viltu!
11Nē, bet gan, —kāds kura darbs, tādu Viņš tam piešķir laimi; kāda kura gaita, tāds tam tiek novēlēts liktenis.
12Nē, patiesi, Dievs neliek notikt ļaunam, un Visuvarenais nesagroza tiesu.
13Kam ir uzticēta pasaule, ja ne Viņam, un kas ir izveidojis visu plašo izplatījumu?
14Un ja nu Viņš visu laiku būtu domājis tikai par Sevi, savu Garu un savu dvašu būtu paturējis tikai Sev pašam,
15Tad visa radība kopā iznīktu, un cilvēkam būtu jākļūst atkal par pīšļiem.
16Bet ja tev ir saprašana, tad paklausi to, ko es saku, un ievēro, kā skan mani vārdi!
17Vai tas spēj vadīt, kas ienīst taisnību? Jeb vai tu gribi nosodīt un pat izraidīt trimdā Vistaisnīgo, Visspēcīgo?
18Viņu, kas saka ķēniņam: Beliāl (tu, necienīgais!)! un augsti stāvošajam: Tu, ļaundarītāj!
19Kas neuzlūko valdnieka vaigu, kas neieredz lielo un bagāto vairāk nekā nabagos, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
20Acumirkli viņi nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un satricinātas un iet bojā. Ari varenos Viņš nobīda pie malas, nemaz cilvēku roku nepakustinot.
21Viņa acis taču ir nomodā pār cilvēku gaitām, un Viņš allaž redz visus viņu soļus.
22Un nav tādas krēslas nedz tik biezas tumsības, lai ļauno darbu darītāji spētu tanī paslēpties.
23Jo Viņam cilvēks nemaz ilgi nav jānovēro, lai tas būtu spiests ierasties uz tiesu Dieva priekšā:
24Nē, Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas, un Viņš pats viņu vietās ieliek pēctečus.
25Tā Viņš jo labi pazīst viņu darbus, Viņš izdara nakts laikā apvērsumu, tā ka viņi top samalti druskās.
26Viņš tos izsmej un soda kā ļauna darba darītājus tādā vietā, kur visi to redz,
27Par sodu tam, ka tie no Viņa atkrita un novirzījās, nesekodami Viņa pēdām, un ka tie neprata ievērot visus Viņa ceļus un Viņam sekot,
28Ļaudami nabagu vaimanu klie-dzieniem nokļūt pie Viņa, un Viņam bija jāsadzird apspiesto un nomākto kliegšana.
29Bet ja Viņš pats ir mierā un izturas mierīgi, kas tad Viņam varētu to pārmest? Un ja Viņš savu vaigu apslēpj, kas var Viņu skatīt? Tā valda Viņš tiklab pār veselām tautām, kā ari pār atsevišķiem cilvēkiem vienādā veidā,
30Lai nevalda negodīgi cilvēki, lai nebūtu tādu, kas tvārsta ļaudis ar viltu un kas paši būtu kā slazdi savai tautai.
31Jeb vai uz Dievu būtu jāsaka: Man bija jācieš, es esmu maldījies, es turpmāk vairs negrēkošu;
32Bet to, ko es neredzu, to māci man, ja es esmu darījis netaisnību, tad es to turpmāk vairs nedarīšu.
33Vai lai Dievs atlīdzina un soda pēc tava prāta, ja tu neesi mierā? Jeb vai Dievam būtu jāsaka: Tev—cilvēkam, ir jānosaka, kas ir pats labākais un kas vislabāk būtu darāms, ne Man; tātad ko tu zini, to pasaki atklāti!
34Prātīgi vīri man piesliesies, un ikviens gudrs vīrs, kas dzirdējuši mani, sacīs:
35Ījabs runā bez dziļākas ieskatīšanās lietu būtībā, un viņa vārdi nav bijuši labi pārdomāti.
36Lai tad tāču pārbauda Ijabu vēl joprojām viņa pretī runāšanas dēļ Dievam pēc bezdievīgo parauga,
37Jo ar savu maldīšanos viņš saista vēl arī atkrišanu no Dieva. Mūsu vidū viņš ņirgājas un pret stipro Dievu teic lielu skaitu apvainojuma vārdu.“
Pašlaik izvēlēts:
ĪJABA 34: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.