JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 7
7
1Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo pa Jūdeju viņš negribēja staigāt, tāpēc ka jūdi viņu meklēja nokaut.
2Bet jūdu Lieveņu svētki bija tuvu.
3Tad viņa brāļi sacīja viņam: „Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju, lai arī tavi mācekļi redz tavus darbus, ko tu dari.
4Jo neviens neko nedara slepenībā, ja viņš grib kļūt pazīstams. Ja tu to gribi, rādies pasaulei.“
5Jo pat viņa brāp neticēja viņam.
6Tad Jēzus viņiem saka: „Mans laiks vēl nav nācis, turpretim jūsu laiks vienumēr ir klāt.
7Jūs pasaule nevar nīst, bet mani viņa nīst, jo es dodu liecību par viņu, ka viņas darbi ir ļauni.
8Ejiet jūs uz svētkiem, es vēl neeimu uz svētkiem, jo mans laiks vēl nav pilns.“
9Un to sacījis, viņš palika Galilejā.
10Bet kad viņa brāļi bija nogājuši uz svētkiem, tad arī viņš devās turp, tomēr ne atklāti, bet paslēpšus.
11Bet jūdi svētkos viņu meklēja un sacīja: „Kur viņš ir?“
12Un daudz valodas par viņu bija tautā; vieni sacīja: „Viņš ir labs,“ citi: „Nē, viņš maldina tautu.“
13Tomēr neviens nerunāja atklāti par viņu, baidīdamies no jūdiem.
14Bet, kad svētki jau bija pusē, Jēzus uzgāja templī un sāka mācīt.
15Tad jūdi izbrīnījās un sacīja: „No kurienes šis pazīst rakstus, būdams bez izglītības?“
16Jēzus viņiem atbildēja: „Mana mācība nav manis paša, bet tā, kas mani sūtījis.
17Ja kāds grib darīt viņa prātu, tas sapratīs, vai mana mācība ir no Dieva, jeb es runāju pats no sevis.
18Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet kas meklē tā godu, kas viņu sūtījis, tas ir patiess un tanī nav netaisnības.
19Vai Mozus jums nav devis baus-lību? Un neviens no jums bauslību nepilda. Kāpēc tad jūs mani meklējat nokaut?“
20Ļaudis atbildēja: „Ļauns gars tevi apsēdis: kas tevi meklē nokaut?“
21Jēzus viņiem atbildēja: „Vienu darbu es esmu darījis, un jūs visi uz-traucaties par to.
22Mozus jums devis apgraizīšanu—lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem—un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.
23Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu, lai Mozus bauslība tiktu ievērota, ko tad jūs dusmojat uz mani, ka es sabatā visu cilvēku esmu darījis veselu?
24Nespriediet taču pēc ārienes, bet spriediet taisnu spriedumu!“
25Tad kādi no jeruzālemiešiem sacīja:. „Vai šis nav tas, ko viņi meklē nokaut?
26Un redziet, viņš runā pilnīgi atklāti, un tie viņam nekā nesaka. Vai tiešām valdības vīri būtu nākuši pie atziņas, ka šis ir Kristus?
27Tomēr par viņu mēs zinām, no kurienes viņš ir. Bet, kad Mesija nāks, neviens nezinās, no kurienes viņš ir.“
28Tad Jēzus templī mācīdams sauca: „Tiešām, mani jūs pazīstat un zināt, no kurienes es esmu. Un tomēr es neesmu nācis no sevis, bet viens, kas ir patiess, mani sūtījis. To jūs nepazīstat.
29Bet es viņu pazīstu, jo no viņa es nāku, un viņš mani sūtījis.“
30Tad tie gribēja viņu gūstīt. To-mēr neviens savas rokas pie viņa nepie-lika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.
31Bet no tautas daudzi viņam sāka ticēt un sacīja: „Vai gan Kristus, kad tas nāks, vairāk zīmēs darīs, nekā šis ir darījis?“
32Kad nu farizēji dzirdēja, ka tautā iet par viņu tādas valodas, tad augstie priesteri un farizēji nosūtīja sulaiņus, lai viņu apcietinātu.
33Tad Jēzus sacīja: „Vēl īsu brīdi es esmu pie jums, tad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis.
34Jūs mani meklēsit, bet neatradīsit, jo, kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt.“
35Tad jūdi sacīja cits citam: „Kur šis grib iet, ka mēs viņu nevarētu atrast? Vai tikai viņš negrib iet pie tiem, kas dzīvo starp grieķiem, un mācīt grieķus?
36Ko nozīmē vārdi, ko viņš teica: Jūs mani meklēsit un neatradīsit un: kur es noeimu, jūs nevarat līdzi nākt?“
37Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: „Ja kam slāpst, tas lai nāk pie manis un dzer!
38Kas man tic, kā rakstos sacīts: No viņa miesas plūdīs dzīva ūdens strau-mes.“
39To viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.
40Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: „Šis tiešām ir gaidāmais pravietis.“
41Cits sacīja: „Sis ir Kristus.“ Bet citi sacīja: „Vai gan no Galilejas jānāk Kristum?
42Vai nav sacīts rakstos, ka Kristus nāk no Dāvida dzimuma, no Betlēmes ciema, kur dzīvoja Dāvids?“
43Tā šķelšanās cēlās tautā viņa dēļ.
44Daži no viņiem gribēja viņu gūstīt, tomēr neviens rokas pie viņa nepielika.
45Kad sulaiņi atgriezās pie augstiem priesteriem un farizējiem, tie viņiem sacīja: „Kāpēc jūs viņu neesat atveduši?“
46Sulaiņi atbildēja: „Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.“
47Farizēji viņiem atbildēja: „Vai ari jums prāti sajaukti?
48Vai gan kāds no valdības vīriem tic viņam, vai no farizējiem?
49Nē, tikai ši tauta, kas nepazīst bauslības, —lai nolādēti viņi!“
50Tad viens no viņu vidus, Niko-dēms, kas jau agrāk bija nācis pie viņa, sacīja:
51„Vai mūsu bauslība tiesā cilvēku, to iepriekš neuzklausījusi un neizzinājusi, ko viņš dara?“
52Tie atbildēja viņam: „Vai arī tu esi galilietis? Izpētī un raugi, ka no Galilejas neceļas neviens pravietis.“
53Un tie aizgāja katrs savā mājā.
Pašlaik izvēlēts:
JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 7: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.