PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 4
4
1Ziņait: Kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder.
2Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem, līdz tēva nospriestam laikam.
3Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmbūtņu kalpībā.
4Bet kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības,
5Lai izpirktu tos, pār kupiem valdīja bauslība, ka mēs iegūtum bērnu tiesības.
6Bet ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams sava Dēla garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba—Tēvs!
7Tā tad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet ja bērns, tad ari caur Dievu mantinieks.
8Gan toreiz jūs, Dievu nepazīdami, kalpojāt tiem, kas pēc būtības nav dievi.
9Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši, jeb labāki sakot: kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pirmbūtnēm un tām atkal no jauna gribat kalpot?
10Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus.
11Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.
12Topiet tādi kā es, jo es tapu tāds kā jūs, es jūs lūdzu, brāļi. Jūs man neesat darijuši nekā ļauna.
13Bet, kā jums zināms, es pirmo reiz slims būdams sludināju jums evaņģēliju.
14Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.
15Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.
16Tā tad es esmu tapis jūsu ienaidnieks, sacīdams jums patiesību.
17Ne labā nolūkā tie izrāda dedzību pret jums, bet tie grib jūs atšķirt, lai jūs dedzīgi pieķertos viņiem.
18Teicami ir iekaist par labu vienmēr un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.
19Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, lidz kamēr Kristus izveidotos jūsos;
20Bet es gribētu tagad būt pie jums un runāt ar jums citādā balsi, jo man pietrūkst padoma, ko darīt ar jums.
21Sakiet man, jūs, kas gribat būt zem bauslības, vai jūs esat dzirdējuši, ko bauslība saka?
22Proti, ir rakstīts: Ābrahāmam piedzima divi dēli, viens no kalpones, otrs no svabadās.
23Bet tas, kas no kalpones, ir dabīgi dzimis, turpretim tas, kas no svabadās, pēc apsolījuma.
24Tas ir līdzībā teikts, jo tās ir tās abas derības: viena no Sinaja kalna, kas dzemdē kalpībai, tā ir Hagare.
25Bet Hagare ir Sinaja kalns Arabijā, un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo tā ar saviem bērniem ir kalpu stāvokli.
26Bet augšējā Jeruzāleme ir svabada tā ir mūsu māte;
27Jo ir rakstīts: „Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē, gavilē un sauci skaļi, kas necieti bērnu sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.“
28Jūs, brāļi, esat kā Izāks apsolījuma bērni.
29Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.
30Bet ko saka raksti? „Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.“
31Tā tad, brāļi mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 4: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.