PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 3
3
1Jūs, neprātīgie galatieši, kas jūs apmājis, jūs, kam acu priekšā ir tēlots Jēzus Kristus, krustā sistais?
2To vien vēlētos no jums dabūt zināt: Vai jūs garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludi-nāšanu?
3Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?
4Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši? taču ne velti!
5Vai tad nu tas, kas jums sniedz garu un jūsos modina brīnuma spēkus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?
6Jau Ābrahāms „ticēja Dievam, un to viņam pielīdzināja par taisnību.“
7Tā tad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.
8Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānu tautas, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: „Tevī taps svētītas visas tautas.“
9Tā tad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.
10Proti visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā.“
11Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā, jo „ticībā taisnais dzīvos.“
12Bauslībai nav daļas ar ticību, bet—„kas to ir turējis, tam tā dod dzīvību.“
13Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka,“
14Lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagānu tautām Jēzū Kristū, tā ka ticībā mēs saņemam gara apsolījumu.
15Brāļi, es runāju cilvēcīgi, ir cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēkā, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt.
16Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts „un dzimumiem,“ tas ir par daudziem, bet par vienu: „un tavam dzimumam,“ proti Kristum.
17Bet es domāju to: Dieva jau sen spēkā nākušo gribas izpausmi neatceļ bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apso-lījumu.
18Jo, ja ar bauslību nāk mantojums, tad vairs ne ar apsolījumu, bet Ābrahāmam to Dievs ar savu apsolījumu ir dāvinājis.
19Kāpēc tad nu dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klātpielikta—līdz nāktu atvase, kam ir dots apsolījums—eņģeļu dota, ar starpnieka roku uzrakstīta.
20Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.
21Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.
22Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.
23Bet pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bij jānāk.
24Tā tad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtum taisnoti.
25Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.
26Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.
27Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū.
28Tur nav ne jūda ne grieķa, nav ne kalpa nedz svabadā, tur nav ne vīrieša nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.
29Bet kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 3: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.