PIRMĀ LAIKU 16
16
1Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, tad viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upupus.
2Un kad Dāvids bija pabeidzis upurēt dedzināmos upupus un kaujamos pateicības upupus, tad viņš tā Kunga vārdā svētīja tautu.
3Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, tā vīriešiem, kā arī sievietēm, pa klaipam maizes, gabalam gaļas un vīnogu rausi.
4Un tā Kunga šķirsta priekšā viņš novietoja dažus no Ievītiem kā goda amata pildītājus, kupiem bija jāpienes tam Kungam, Israēla Dievam, suminājumi, jāizsaka nemitīgi pateicība un jādaudzina Viņa slava un gods.
5Asafs bija priekšnieks, bet Zacharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Eliābs, Obed-Ēdoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arpām un koklēm, un Asafs lika atskanēt cimbālēm.
6Un Benaja un Jahasiēls, kā priestepi bija pastāvīgi nodarbināti ar taupu pūšanu Dieva derības šķirsta priekšā.
7Tiešām, toreiz—tanī dienā Dāvids pirmo reizi uzdeva ar Asafa un viņa ciltsbrāļu palīdzību izteikt tam Kungam pateicību slavas dziesmā:
8„Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus!
9Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, apspriediet visus Viņa brīnuma darbus!
10Dodiet slavu Viņa svētajam vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir tā Kunga meklētāji!
11Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās!
12Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes,
13Jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie!
14Viņš ir tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē.
15Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm,
16Derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Izākam,
17Un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību,
18Sacīdams: Tev es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā dzimtīpašuma daļu
19Tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudz ļaužu un kad jūs vēl kā mazs pulciņš un svešinieki mitāt tai zemē,
20Klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie otras tautas ļaudīm.
21Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus:
22Nepieskarieties maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu maniem praviešiem!
23Dziediet tam Kungam, visa zeme, sludiniet ikdienas Viņa pestīšanu!
24Vēstījiet pagānu tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus!
25Jo liels ir tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem,
26Jo visu pagānu tautu dievi ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesis.
27Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī.
28Dodiet tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet tam Kungam godu un slavu!
29Dodiet tam Kungam Viņa vārda godu! Atnesiet dāvanu upupus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Metieties tā Kunga priekšā ar seju pie zemes un pielūdziet Viņu svētā glītumā!
30Trīci, ak visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Taču arī zemes izplatījums ir Viņa nostiprināts, ka tas nevar no sava stāvokļa tikt izkustināts.
31Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē, un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš!
32Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē, un viss, kas vien tanīs aug!
33Un tad lai prieka pārpilnības dēļ dzied koki mežā, tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi.
34Teiciet to Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi.
35Un lūdziet: Izglāb mūs. Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no pagānu tautām, lai mēs nestu pateicības slavu tavam svētajam vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami!
36Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!“ Un visa tauta sacīja: „Amen!“ un „Slavējiet to Kungu!“
37Tad Dāvids tur atstājā tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa ciltsbrāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā to ikdienas kārtējais pienākums prasa.
38Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem ciltsbrāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Ēdoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtsargi.
39Un priesteri Cadoku un viņa ciltsbrāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē,
40Lai tie tam Kungam nepārtraukti, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, tieši, kā tas ir rakstīts tā Kunga derības grāmatā, ko Viņš bija Israēlam pavēles veidā devis.
41Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, kā arī atlikušā daļa no izraudzītiem, kuru vārdi bija īpaši atzīmēti, lai nestu tam Kungam pateicību, jo Viņa žēlastība ir mūžīga.
42Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns. Viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un ari Dieva dziesmu pavadīšanai domātās kokles; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem.
43Un tad ikviens tautietis devās mājās, un Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ LAIKU 16: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.