PIRMĀ LAIKU 16:1-36

Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, tad viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upupus. Un kad Dāvids bija pabeidzis upurēt dedzināmos upupus un kaujamos pateicības upupus, tad viņš tā Kunga vārdā svētīja tautu. Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, tā vīriešiem, kā arī sievietēm, pa klaipam maizes, gabalam gaļas un vīnogu rausi. Un tā Kunga šķirsta priekšā viņš novietoja dažus no Ievītiem kā goda amata pildītājus, kupiem bija jāpienes tam Kungam, Israēla Dievam, suminājumi, jāizsaka nemitīgi pateicība un jādaudzina Viņa slava un gods. Asafs bija priekšnieks, bet Zacharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Eliābs, Obed-Ēdoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arpām un koklēm, un Asafs lika atskanēt cimbālēm. Un Benaja un Jahasiēls, kā priestepi bija pastāvīgi nodarbināti ar taupu pūšanu Dieva derības šķirsta priekšā. Tiešām, toreiz—tanī dienā Dāvids pirmo reizi uzdeva ar Asafa un viņa ciltsbrāļu palīdzību izteikt tam Kungam pateicību slavas dziesmā: „Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus! Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, apspriediet visus Viņa brīnuma darbus! Dodiet slavu Viņa svētajam vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir tā Kunga meklētāji! Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās! Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes, Jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie! Viņš ir tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē. Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm, Derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Izākam, Un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību, Sacīdams: Tev es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā dzimtīpašuma daļu Tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudz ļaužu un kad jūs vēl kā mazs pulciņš un svešinieki mitāt tai zemē, Klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie otras tautas ļaudīm. Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus: Nepieskarieties maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu maniem praviešiem! Dziediet tam Kungam, visa zeme, sludiniet ikdienas Viņa pestīšanu! Vēstījiet pagānu tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus! Jo liels ir tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem, Jo visu pagānu tautu dievi ir elki, bet tas Kungs ir radījis debesis. Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī. Dodiet tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet tam Kungam godu un slavu! Dodiet tam Kungam Viņa vārda godu! Atnesiet dāvanu upupus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Metieties tā Kunga priekšā ar seju pie zemes un pielūdziet Viņu svētā glītumā! Trīci, ak visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Taču arī zemes izplatījums ir Viņa nostiprināts, ka tas nevar no sava stāvokļa tikt izkustināts. Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē, un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš! Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē, un viss, kas vien tanīs aug! Un tad lai prieka pārpilnības dēļ dzied koki mežā, tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi. Teiciet to Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi. Un lūdziet: Izglāb mūs. Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no pagānu tautām, lai mēs nestu pateicības slavu tavam svētajam vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami! Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!“ Un visa tauta sacīja: „Amen!“ un „Slavējiet to Kungu!“