Evangelijs pēc Mateusa 3
3
III.
Jōņa Kristeitōja darbeiba.
1Tamā laikā Judeas tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōdams saceja:#3:1 Sv. Mateuss par dabasu vaļsteibu sauc tū, kū citi evangelisti sauc par Dīva vaļsteibu, vai Kristus vaļsteibu, tys ir Jezus Kristus dybynōtū Bazneicu. 2Atsagrīzit nu grākim, jo dabasu vaļsteiba ir tyvu.
3Šytys tadei ir tys, uz kuru atsateic pravīša Izaja vōrdi:
Tuksnesī saucūšs bolss:
gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jam stygas.
4Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu. Jō bareiba beja sisini un meža mads.#3:4 Austrumūs tryuceigī pōrtykai kēre sisiņus; izkaļtējuši vai izcapuši jūs ēde. 5Jeruzalema, vysa Judea un Jordana apgobols gōja pi jō 6un, pījamūt nu jō kristeibu Jordana upē, izzyna sovus grākus.
7Radzādams, ka pi jō īt daudz farizeju un sadduceju kristeibas pījemtu, jys tim saceja: Jyus čyusku dzymums! Kas jums apgolvōja, ka izmuksit nu bōrguma, kas tyvojās?#3:7 Par farizejim sauce sektu, kura cylvāka gūdeigumu, svātumu atzyna vīneigi ōrejūs ceremoniju izpiļdeišonā. Par sadducejim tūs, kas nūlīdze dvēseles namērsteibu, kai ari eņgeļu un ļaunūs goru asameibu. Kai vīnus, tai un ūtrūs Jōņs Kristeitōjs nūrōj, jo jī pi jō gōja na grāku vaidēšonas nūlyukā, bet gon ziņkōreibas dzeiti. 8Dūdit tad cīneigus nu grākim atsagrīzšonas augļus#3:8 Dūdit cīneigus . . . augļus, tys ir dorit lobus dorbus. 9un naīgolvojit poši sev: mums Abraams ir tāvs. Jo es jums soku, ka Dīvs nu šitim akminim spēj Abraamam bārnus izsaukt.#3:9 Gondreiž vysa jūdu tauta kūpā ar farizejim beja tamā pōrlīceibā, ka jim, kai Abraama pēcnōcējim, izpesteišona ir nūdrūšynōta. Šytū maļdeigū pōrlīceibu Jōņs Kristeitōjs apgōž, aizrōdeidams, ka mīseigō vīn radnīceiba cylvāka par dabasu laimeibas daleibnīku napadora. 10Cērvs jau ir klōtu pi kūka saknem. Tai tad, ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks izcērsts un gunī īmasts. 11Es jyusus krystu ar yudini atsagrīzšonai nu grākim, bet Tys, kas nōks pēc manis, par mani ir spēceigōks, un es naasmu cīneigs Jam kūrpu padūt. Jys jyusus kristeis ar Svātū Goru un guni. 12Jys sovu kulu teireis ar vētekli rūkā: kvīšus sabērs sovūs orodūs, bet palovas sadadzynōs nadzīstūšajā gunī.
K. Jezus pījam kristeibu.
13Tūlaik Jezus atgōja nu Galilejas uz Jordanu pi Jōņa pījimt nu jō kristeibu. 14Bet Jōņs naļōve, saceidams: Maņ vajaga nu Tevis topt kristeitam, un Tu nōc pi manis? 15Bet Jezus atbyldādams saceja: Ļaunīs tagad, jo mums pīkreit vysu, kas ir pareizs, izpiļdeit. Tad jys Jam atļōve.
16Pēc kristeibas Jezus tyuleņ izgōja nu yudiņa. Un, raug, Jam atsavēre dabasi, un Jys redzēja Dīva Goru, kai bolūdi, nūejam un nūsalaižam uz sevis.#3:16 16–17 Te radzam, ka Dīvs Tāvs sevi atklōj bolsā, Dīvs Dāls cylvāka mīsā un Dīvs Svātais Gors — bolūža veidā. Tōpēc ir skaidrs, ka Dīvs ir trejōs personōs. 17Un raug, nu dabasim sauce bolss: Šytys ir muns nūmīļōtais Dāls, kurs maņ labpateik.
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
