Akara Njirimara YouVersion
Akara Eji Eme Ọchịchọ

Markosin 1

1
I. FASEL URRAGILIN.
1Inī urrag Yesū Mesīh, nōrin tōdin, iṅǵīlnilin.
2Nebī Isahian fāyisīm nagittā: “Adī, ai f-īdēr melaik aṅgā urrag innā, dawig indōro haddereyā.” 3Hissi wē tāḱin falēlā: “Hadderan nōrin dawigā, sallahan sikke tannigā.” 4Yūhannā falēlā gatisōǵa menon, ād-derson getāsiltōn tūbōǵana yā, sembī gafri-takkana yā. 5Tal lo kaššan ādemirī kāmilī šādō, Yehūdīgūn irkiyūltōni Gudsi-gōni-ltōn; kāmil kaššan, tekkā gatisǵeyā naher Yurdānnā; girrōšan sembī tennigūgā. 6Yūhannā udredon kitti wēkā kamrin fāgiltōni, mergedon mergirkā nawalatōni, kabon nabā-kōn sinnān assel-kōn. 7Tar ād-dersa, īgatiḱḱon; Abāg annā ai lekin kogor wē fa-kīn, ai istahalmun dir tannin sērkā kussirīgā. 8Ai ukkā gatisgis aman nogo lākēn tar fa-kir gatisǵin šogorti mugdis logo.
9Wakti tannā Yesū Nasaretiltōn Gelīllā kir, gatistakkon Yuhannī lotōn Yurdān naharrā. 10Sā tannā amannatōn falakir, nalon semām bāb kawafīka, šogorti sukkafikā hammām wen nagittā. 11Hissi wē ukkirtakkon semāltōni: Ir an gallin ayin dollelin.
12Mōlā šogorti takk īdiron falelā. 13Tar falelā mena, nahār erbaingā gerribtakkon šaītān notōni; tar waheši dani dāron; melaikanḱi takkā āg-hidmisan.
14Wīda Yūhannān hūntakkosīnnā, Yesū kir Ǵelīllā, ādderson nōrin mulkin iṅgīlkā. 15Īgon: kāmiltakkōson semān, nōrin mulk mōlaṅon; tūban, āminōgan iṅgīl logo.
16Wīda tar Ǵelīlin baherin kullā āg-tana grīdon-Samāṅǵōn, Andarāwis tan eṅga-kōṅ-gā naḱḱon, šebeke tennigā baharrā udred āginani, ter seyāda messan nogo. 17Yesū īgatiḱḱon. Abāg annā kaḱḱan; ai fa-ukkā ādemirēn seyāda kaḱḱir ēnī. 18Aballā ter šebeke tennigā mugōsa, abāg tannā faššan. 19Tad dotōn kiddek tańa-ǵūa, Yakūb Sebedāyin tōttōn, Yuhannā tan eṅga kōn-gā naḱḱon, šebéke tennig sigir-rā haddrisan; aballā tāḱiǵon. 20Tef fāb Sebedāyigā sigirrā hadamī dan mugōsa, falōšan abāg tannā.
21Kafernāhumil noksan; tar gāmalā ǵūon geri-ǵálleā. 22Ter hayyirdanōšan elim tan nogo, tar gudrá logo alimǵon nogo, kātebi tennigūn nagittā immun. 23Ǵāma tennilā id wēi, šogorti niǵis wēkā kuṅkenoī, tāḱikenoī. 24Īgon: Miṅg ū log firgī, Yesū Nasaretnīyi? Ir kíronam ūgā hassirǵālleyā; ai irbēr, ir minai iningā, wo nōrin gudes. 25Yesū takkā adwirōsa īgon: Hussōse, tallatōn falōse! 26Šogorti niǵis takkā guńikir, diyyikā wīga, falon. 27Kāmil hayyirdaṅōǵa, wēr wēk issigaššan, īksan: In minā? minai in elim mirī? tar amrin gasbí logo šogorti niǵiskūga; ter takkā tāyinan.
28Habar tan falon Ǵelīlin irki kāmillā. 29Gā-maltōn fala, Samāṅ-gōn Andarāwis-kōn-in nōgiddo ǵūon, Yakūppōn Yuhannā-gōn dani. 30Samānn eṅgan idēn kabkāb log oda fīyon, orod šedīttā. Aball īgatissan sibat tannā. 31Mol tannā ǵū dumma kuttikiro̱n; eddi lo gāra dummon; kabkābiltōn weyo-son; kira, āg-hidmōǵon. 32Megribiddo, mašan tor-ǵōsīn aharrā, eḱḱa kaššan odī diyyi-kōn meliktakkafī-ǵikūgōṅ-ga. 33Irki kāmil ǵamaitakkon bābn urraglā. 34Odī diyyikā nasserōǵon; orot tennī iḱḱir iḱḱirra; tar šādō falōson šaitān diyyikā, mugōǵakummun šai-tānīn bańákā, terīn takk irbiressīn siballā.
35Feǵirrā, mašan gabillā tar kutta, šādō falōson. Yesū falē wēlā nogon tad do sallálleyā. 36Betrus-kōn, tad dan dāḱikū-gōn mirra ǵūsan abāg tannā; 37Elsan kēllā īgatissan: Wēndūtinī ikk āt-tebbayin. 38Īgatiḱḱon: Irki mōlkūl fa-ǵūrō yā, mando-gōn dersīn siballā; inīn siball ai kis. 39Ādderson gāma tennigūlā Ǵelīl kāmilin dōro, šaitānīg šād ōsōǵon.
40Abras log od wēi tal lo kira, takkā fedda, seyi-dōsa, īgatiron: Ir on firgikanī, eska aigā nadifadēn. 41Yesū simarkōson, eddi taṅgā īdir, taffōsa, īgatiron: Ai fa-awir irīn nadiftakkékā. 42Tarīn iṅgā bańisīn kēllā, abras takkā mugōson, tar nadifaṅōson. 43Yesū takkā ǵākiron takkā nogeyon. 44Īgatiron: Adī, gattin wē log baṅatam; mandō ǵū, gasīs ikkā naleyā; karāma wēkā gōgge weyōsīn siballā, Mūsan bamsīn nagittā, šahāda tennis siballā. 45Lākēn tari šādō Kira, diyyikā baṅon inmatōn, in habarkā šād ōsōson; inīn siballā tar eskumun kawa irkil gūnangā; šādō falēlā menon; ademirī agar kāmillatōni tad do yūsan.

Nke Ahọpụtara Ugbu A:

Markosin 1: FIA1885

Mee ka ọ bụrụ isi

Kesaa

Mapịa

None

Ịchọrọ ka echekwaara gị ihe ndị gasị ị mere ka ha pụta ìhè ná ngwaọrụ gị niile? Debanye aha gị ma ọ bụ mee mbanye