Evangelijs pēc Marka 6
6
VI.
K. Jezus Nazaretā.
1Izgōjis nu turīnes, Jys aizgōja uz sovu dzymtū piļsātu. Jō mōcekli aizgōja Jam pakaļ. 2Kad atgōja sabats, Jys sōce mōceit synagogā. Daudz klauseitōju apbreinōja Jō mōceibu un vaicōja saceidami: Nu kurīnes Jam šytys radīs? Kas Jam īdeve tū gudreibu un tūs breinumus, kas nūteik caur Jō rūkom?#6:2 Nu kurīnes Jam . . . Mes tadei zynom, ka Jys ir cēlīs nu nabadzeigas saimes. 3Vai ta Jys nava gaļdnīks, Marijas dāls, Jākuba, Jezupa, Judas un Seimaņa brōļs? Vai tad Jō mōsas nadzeivoj storp mums? Un jī īsaļaunōja nu Jō.#6:3 brōli . . . mōsas . . . t. ir K. Jezus tivī radinīki, — brōlāni. (Skot. Mt 13:55)
4Bet Jezus tim atbiļdēja: Nikur cytur pravīts nava bez cīna, kai tik sovā dzymtajā mīstā, pi sovim radinīkim un sovā sātā. 5Un Jys tur navarēja dareit nivīna breinuma; tikai, uzlīkūt rūkas, dažus sliminīkus padareja vasalus.#6:5 Navarēja dareit nivīna taida breinuma, kai cytur dareja, pīm., pīcēle nu myrūnim, maizi pavairōja. Naticeigūs prīškā K. Jezus breinumu nadareja. 6Un breinōjōs jūs bezticeibai. Pēc tam Jys gōja mōceidams pa apleicejom sadžom.
Apostolu syuteišona.
7Sasaucis pi sevis tūs divpadsmit, Jys sōce jūs pa divi izsyuteit un deve jim varu par naškeistajim gorim. 8Jys jim pīsaceja, ka nikō cyta leidza najimtu, kai ceļa vāzdu: ni maizes, ni kules, ni ari jūstā naudas; 9kōjōs gon lai apautu kūrpes, bet lai navylktu diveju svōrku. 10Tōļōk jim saceja: Kad jyus kur īīsit mōjā, palicit tur, koleidz nu turīnes īsit tōļōk. 11Jo kaidā vītā jyusu napījimtu un jyusu naklauseitu, tad, īdami ōrā, nūkrotit nu sovom kōjom putekli, līceibai pret jim.#6:11 Caur putekļu nūkrateišonu nu kōjom radzamā veidā tyka uzsvārts, ka pōrtrauc ar tim sakarus.
12Jī gōja, sludynōdami grāku vaidēšonu, 13izdzyna daudz valnu, apsvaideja ar eleju daudz sliminīku un jūs padareja vasalus.#6:13 Apsvaideišona ar eleju ir zeime, kura nūzeimoj Dīva žēlesteibas un Sv. Gora dōvonu īlīšonu cylvāka sirdī.
Jōņa Kristeitōja nōve.
14Ari kēneņš Erods (tū) izdzērda, Jō vōrds tadei beja palicis slovons. Tyka saceits: Jōņs Kristeitōjs ir cēlīs nu myrūnim, un tōpēc Jamā dorbojās taids breiniškeigs spāks. 15Bet citi saceja: Jys ir Eliass. Bet citi saceja, ka Jys ir pravīts vai vīns nu pravīšim. 16Erods, šytū dzērdādams, pasaceja: Jys ir Jōņs, kuram es lyku nūcērst golvu. Jys ir pīsacēlis nu myrūnim.
17Erods tadei, sova brōļa Filipa sīvas Erodiades dēļ, kuru jys sev beja pajēmis, nūsyuteja Jōni sakert, sasīt un īslūdzeit cītumā. 18Jo Jōņs Erodam saceja: Tu nadreiksti sova brōļa sīvu paturēt sev. 19Erodiade jū īneida un gribēja nūkaut, bet navarēja; 20Erods turpretim, Jōņa beidōs, zynōdams, ka jys ir taisneigs un svāts cylvāks, un pajēme jū sovā apsardzeibā. Jō klausūtīs, gon jys daudz napatikšonu cīte, tūmār labprōt jō klausejōs.
21Un vīnā dīnā pēdeigi pīnōce izdeveigs gadejums. Erods sovas dzimšonas dīnā beja sagatavōjis mīlasti sovim lelkungim, vērsinīkim un Galilejas vacōkim. 22Erodiades meita īgōjuse izvede vīnu deju un ar tū īpatyka Erodam un jō vīsim. Tad kēneņš pasaceja meitinei: Pīpros nu manis, kō vīn gribi, un es tev tū dūšu. 23Jys pat pīzvērēja: kō vīn praseisi, es tev dūšu, lai tys bejis pat puse munas kēnests. 24Jei, izgōjuse ōrā, vaicōja nu sovas mōtes: Kō lai es pīprosu? Tei atbiļdēja: Jōņa Kristeitōja golvu. 25Jei tyuleņ steidzeigi īgōja pi kēneņa un pīpraseja: Es grybu, ka tu maņ uz bļūdas dūtu Jōņa Kristeitōja golvu. 26Kēneņš ļūti nūskuma, bet zvārasta un cīmeņu dēļ nagribēja jai atteikt. 27Un kēneņš tyuleņ nūsyuteja bendi un pīsaceja jam atnest tō golvu. 28Tys, aizgōjis uz cītumu, atcēra tur jam golvu, un, atnesis jū uz bļūdas, atdeve meitinei. Un meitine — jū sovai mōtei. 29Tū izdzērduši, jō mōcekli atgōja, pajēme jō mīsu un īlyka kopā.
Apostolu atsagrīzšona atpakaļ.
30Tad atsagrīzuši atpakaļ pi Jezus, apostoli pastōsteja Jam vysu, kū jī beja padarejuši un kū mōcejuši. 31Jys tim atbiļdēja: Ejte jyus nūmaļ vīntuleigā vītā un drusku atsapyutit. Jo atgōjēju un aizgōjēju beja tik daudz, ka jim nabeja kod paēst.
32Tad jī aizbrauce laivā nūmaļ uz vīntuleigu vītu.
33Bet daudzeji redzēja jūs aizbraucam un jūs pazyna. Tōdēļ nu visim mīstim aizasteidze kōjom uz turīni un tyka tur par jim agrōk. 34Izkōpdams nu laivas, Jys īraudzeja daudz ļaužu un apsažālōja uz jim, jo jī beja kai vuškas bez gona. Un Jys sōce jūs daudz kam mōceit.
Maizes breineiga pavairōšona.
35Bet kad jau beja vālu, pīgōjuši pi Jō, mōcekli saceja: Šei vīta ir vīntuleiga, un stuņde jau vāla, 36atlaid jūs, lai jī, aizgōjuši uz apleicejom sātom un cīmim, nūpērk sev kū ēst. 37Bet Jys tim atbiļdēja: Dūdit jyus poši jim ēst. Jī atbiļdēja: Vai mums jōīt, jōpērk maizes par divi simti denaru un jī jōbaroj?#6:37 Divi simti denaru, myusu naudā apm. 140–150 latu. 38Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Ejte un pasaverit. Un jī apsavāruši saceja: pīci un divi zivis.
39Tūlaik Jys lyka jim vysus kōrteibā pasādynōt uz zaļōs zōles. 40Un jī sasāda grupōs pa symtam un pīcdesmit. 41Tad pajēmis tūs pīcus maizes kukuļus un tōs divi zivis, pasavēris uz dabasim, svēteja maizi un atdeve mōceklim, lai tū izdaleitu. Taipat tōs divi zivis izdaleja visim.#6:41 K. Jezus caur sovu spāku un svēteibu pavairoj maizi, tai pat, kai pēdejūs vakariņu laikā maizi un veinu pōrmej sovā Mīsā un Asnī. 42Visi paēde un beja seiti, 43un pīlaseja pylnus divpadsmit peitiņus nu gobolim un zyvu atlīkom. 44Maizes ādōju beja pīcas tyukstūšas veirīšu.
K. Jezus uz jyuras.
45Tad Jys tyuleņ pīsaceja sovim mōceklim sēstīs laivā un pōrsaceļt pyrms Jō uz ūtru krostu pi Betsaidas, koleidz Jys palaiss ļaudis.
46Jūs atlaidis, Jys izkōpe kolnā lyugtūs. 47Vālam vovoram īstōjūt, laiva beja uz jyuras vyds, un Jys vīns pats uz krosta. 48Bet, radzeidams tūs mūkūtīs pi ērklōšonas, jo pyute jim pretejais vējs, catūrtajā nakts sardzes laikā atgōja pi jim pa jyuras vērsu, un gribēja paīt garum. 49Tī, īraudzejuši Jū pa jyuras vērsu ejam, dūmōja, ka tys ir spūks, un sōce klīgt. 50Un, radzādami Jū, visi ļūti pōrsabeida. Bet Jys tyuleņ sōce ar jim runōt un saceja: Esit drūsi, Es asmu — nasabeistit! 51Tad Jys īkōpe pi jim laivā, un vējs nūklusa. Bet jī vēļ styprōk uzatrauce;#6:51 Pavairojūt maizi un nūklusynojūt uz jyuras vātru K. Jezus pīrōdeja, ka Jys ir vysas dobas Kungs, ka Jys ar materiju un dobas spākim var dareit, kū grib. 52jo jī vēļ nabeja saprotuši breinuma ar maizi, un jūs sirdis beja aptymsōtas.
Izveseļōšona.
53Pōrbraukuši pōri, jī pībrauce pi Genezaret apvyda un tur nūsamete.
54Jim kōpūt nu laivas, ļaudis tyuleņ jūs pazyna, un steidzēs 55pa vysu tū apkōrtni un sōce nest pi Jō gultōs guļūšūs sliminīkus, kur vīn izdzērda Jū asam. 56Un kurā tik cīmā, mīstā vai sātā Jys īgōja, jī nūlyka slymūs uz atklōta laukuma un lyudze, lai Jys atļautu pīsaskart kaut pi drēbu veiles. Un tī, kas pi Jō pīsaskōre, palyka vasali.
انتخاب شده:
Evangelijs pēc Marka 6: LGT
هایلایت
به اشتراک گذاشتن
کپی
می خواهید نکات برجسته خود را در همه دستگاه های خود ذخیره کنید؟ برای ورودثبت نام کنید یا اگر ثبت نام کرده اید وارد شوید
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
