Gāluega 7
7
Ko te Lāuga a Hetefano
1Kua fehili vē atu te Ulu Ohitāulaga ki a Hetefano, “E hako nā mōliga iēnei?”
2 #
Ken 12.1
Kua tali atu ia Hetefano, “Oku uho ma oku tamana, fakalogo mai ake! Ka ko hēki fano to tātou tupuna ko Apelaamo oi nofo i Halana, na fakailoa ki a te ia te Atua o vīkiga, i Mehopotamia 3ma na vāgana vē atu te Atua ki ei, ‘Tuku tō kāiga ma tō nuku, kae fano ki te fenua ka kō fakahino atua ki a te koe.’ 4#Ken 11.31; Ken 12.4Ma na tukua ai loa e ia tona fenua kae fano ki Halana. I te otiga o tona tamana, oi uga ai e te Atua ki te fenua e nonofo ai nei koutou. 5#Ken 12.7; 13.15; 15.18; 17.8E hēki fōkia e te Atua mo Apelaamo he vāega o te fenua i te taimi tēnā, ke pa lava ki he hikuea mita o te kelekele e hēki fōkia ki ei; kae na folafola e te Atua ka ia fōki akea te fenua mo ia ma ana fānau. I te taimi na fai ai te folafolaga tēnei a te Atua, ko hēki i ei ai he fānau ma Apelaamo. 6#Ken 15.13-14Ko tēnei te vāgana a te Atua ki a Apelaamo, ‘Ko au fānau ka nonofo i he nuku kehe, ka fai ki lātou ma pologa ma fakahāuāgia i kinā mo ni tauhaga e fahelau. 7#Eho 3.12Kae ka fakahala e au nā tino ka kaukauna ki lātou ki ei, ma i he taimi mulimuli, ka olo kehe mai ki lātou mai te nuku tēnā, ma tāpuaki mai ki a te au i kinei.’ 8#Ken 17.10-14; 21.2-4; 25.26; 29.31—35.18Oi tuku atu ai e te Atua ki a Apelaamo te hāuniga o te pelitome, ko he fakailoga o te feagaiga. Oi pelitome ai e Apelaamo ia Ihaako i te kātoaga o te vaiaho talu te fānau mai; na pelitome e Ihaako tona ataliki ko Iakopo, ma na pelitome e Iakopo ona ataliki e toka hefululua, ko nā tupuna takutakua iēnā o ki tātou.
9 #
Ken 37.11, 28; 39.2, 21 “Na maua nā ataliki o Iakopo i te lotokino ki to lātou taina ko Iohefa, oi fakatau atu ai e ki lātou ke fai ma pologa i Aikupito. Kae nae fakatahi pea te Atua ma Iohefa, 10#Ken 41.39-41ma na ia fakahaoa ia Iohefa mai nā puapuagā uma na pa ki ei. I nā taimi nae fano ai ia Iohefa ki mua o Falao, te tupu o Aikupito, na tuku e te Atua ki ei nā uiga lelei ma te poto, ma na tōfia ai ia e te tupu ke kavea ma kōvana o Aikupito, ma pule i nā meatōtino a te kāiga o te tupu. 11#Ken 42.1-2Oi tupu ai te oge i Aikupito kātoa vēnā ma Kanana, ma na puapuagā lahi lele ai ia tagata. Kua hē maua e o tātou tupuna he meakai, 12ma i te lagonaga e Iakopo e i ei nā haito i Aikupito, oi uga ai e ia ona ataliki, o tātou tupuna, i ta lātou malaga muamua ki Aikupito. 13#Ken 45.1, 16I te lua o a lātou malaga ki Aikupito, na fakailoa ai ia Iohefa ki ona uho, ma na mālamalama ai foki te tupu o Aikupito e uiga ki te kāiga o Iohefa. 14#Ken 45.9-10, 17-18; 46.27Oi kave ai te faifekau a Iohefa ki tona tamana ko Iakopo ma te kau kāiga uma e toka fitu hefululima, ke o ake ki Aikupito. 15#Ken 46.1-7; 49.33Oi fano ai ia Iakopo ki Aikupito ma ko kinā na oti ai vēnā ma ona ataliki. 16#Ken 23.3-16; 33.19; 50.7-13; Ioh 24.32Na kave o lātou tino ki Hukema ma tanu i te tugamau na fakatau e Apelaamo mai nā ataliki o Hemolo i Hukema.
17 #
Eho 1.7-8
“I te taimi kua pili ki nā aho e fakataunuku ai e te Atua tana folafolaga na fai ki a Apelaamo, ko te nūmela o tagata o ki tātou i Aikupito kua tuputupu ma tokalahi lele. 18Mulimuli ake oi nofo mai ai hētahi tupu e hē ia iloa ia Iohefa, ma kāmata oi pule i Aikupito. 19#Eho 1.10-11, 22Na fakahehē e ia o tātou tupuna ma nae fakahāuā ki ei, ma fakamālohia ki lātou ke kave a lātou pepe ma tuku i fafo, kae ke feoti ai. 20#Eho 2.2Ko te vāitaimi tēnei na fānau mai ai ia Mohe, he tamaiti tino gali. Nae tauhi fakalelei i tona kāiga i nā māhina e tolu, 21#Eho 2.3-10ma i te tukuga ki fafo mai tona kāiga, na kave e te afafine o te tupu ma fai ma ana tamapuke. 22Na akoako ia Mohe i te poto uma o tagata Aikupito, ma na kavea ai ma tagata takutakua i tona poto i nā mea e tautala ai, ma nā mea a ia e fai.
23 #
Eho 2.11-15
“I te kātoaga o te fahefulu tauhaga o Mohe, na oho ifo i tona loto ke kikila pe vēhea nā faiga e fai ki ona tagata nā tino Ihalaelu. 24Na ia kitea hētahi o ki lātou e fakahāuāgia e he tino Aikupito, oi fano ai oi fehoahoani ki ei ma tāmate te tino Aikupito, ke taui ai tona fakahāuā. 25(Na vēake ia Mohe e mālamalama ona tagata Ihalaelu, ko ia e fakaaogā e te Atua ke fakahaolotoa ki lātou, kae e hēki mālamalama ki lātou.) 26I te aho na hohoko ai, na ia kitea ni tino Ihalaelu e toka lua e miha, oi taumafai ai ke ia fakaleleia te va o te toka lua. Kua lea vē atu, ‘Nā taulelea, kikila, ko koulua ni Ihalaelu uma; he ā la te miha ai koulua?’ 27Kae kua lea vē atu te tino nae ia honafaia tētahi tino ki a Mohe, ‘Na hei tofia koe ke fai ma pule ma fai ma fakamahino mo ki māua? 28Ko koe e fofou ke tāmate au e koe e vē ko te kē tāmatega o te tino Aikupito ananafi?’ 29#Eho 18.3-4I te lagona atuga e Mohe o te mea tēnei, oi hola kehe ai loa mai Aikupito ma fano oi nofo i te nuku ko Mītiana. Na kavea ia ma tamana ki ni ataliki e toka lua i kinā.
30 #
Eho 3.1-10
“Kua teka atu nā tauhaga e fahefulu, oi fakaali ai he agelu ki a Mohe i loto o he lākau mumū i te toafa, i tafa o te Mauga ko Hinai. 31Na ofo lele ia Mohe i te mea kua kikila ia ki ei, ma na hōhō atu ai ki tafa o te lākau mumū ke kikila tonu ki ei. Kae na ia lagona te leo o te Aliki e lea vē mai: 32‘Ko au ko te Atua o nā tupuna o koe, te Atua o Apelaamo, o Ihaako, ma Iakopo.’ Na tete ia Mohe i te mataku, ma e hēki fofou ke kikila ki ei. 33Kua vāgana atu ki ei te Aliki, ‘Kave kehe ō taka, auā ko te mea e tū ai koe e paia. 34Kua kō kitea nā fakahāuāga kua maua ai oku tagata i Aikupito. Kua kō lagona to lātou oitīgā, ma ko au kua fanaifo ke fakahaoloto ki lātou. Hau la, ko koe ka uga e au ki Aikupito.’
35 #
Eho 2.14
“Ko Mohe te na teteke ki ei ona tagata Ihalaelu. Na lea vē ki lātou ki ei, ‘Na hei tofia koe ke fai ma pule ma fai ma fakamahino mo ki māua?’ Ko ia te na uga e te Atua ke pule ki ona tagata, ma fakahaoloto ki lātou i te fehoahoani a te agelu na fakaali ki ei i loto o te lākau mumū. 36#Eho 7.5; 14.21; Nūm 14.33Na ia takitakia ona tagata ki fafo mai Aikupito, ma faia nā vāvega ma nā mea ofoofogia i Aikupito ma te Tai Kukula, ma vēnā foki i te vao i nā tauhaga e fahefulu. 37#Teu 18.15, 18Ko Mohe te tino na lea vē ki tagata Ihalaelu, ‘Ka uga mai e te Atua he pelofeta, e vē lava oi ia uga maia au,#7.37 e vē lava oi ia uga maia au; pe e vē ko au. he tino lava mai outou tagata.’ 38#Eho 19.1—20.17; Teu 5.1-33Ko ia te nae i ei fakatahi ma tagata Ihalaelu i te maopoopoga i te vao; nae i ei fakatahi ma o tātou tupuna, ma te agelu na tautala ki ei i luga o te Mauga ko Hinai; ma na tuku ki ei te fekau a te Atua e ola pea lava, ke fakapa mai ki a te ki tātou.
39“Kae na mumuhu o tātou tupuna ke uhitaki ki a te ia; e hēki fia fakalogo ki lātou ki a te ia, ma i o lātou loto, na fofou lele ko ki lātou ke toe foki ki Aikupito. 40#Eho 32.1Oi lea vē ai ki lātou ki a Alona, ‘Ta ni a tātou tupua ke fai ma atua ke takitakia ki tātou. Kua hē ki mātou iloa pe he ā te kua tupu ki a Mohe, tē na ia kaumaia ki tātou mai Aikupito’ 41#Eho 32.2-6Ko te taimi tēnā na ki lātou faia ai he tupua i te fakatuha o he punuapovi poa, ma ofo atu ai ki ei a lātou tāulaga, ma fai te lātou kaiga ke fakaalia ai to lātou fiafia ki nā gāluega a o lātou lima. 42#Amo 5.25-27Kae kua liliu kehe te Atua mai ia te ki lātou, ma tuku vē ke tāpuaki ki fetu o te lagi, e vē ko te kupu i te tuhi a te kau pelofeta,
‘Tagata Ihalaelu e! E hē mo au
te na koutou tāmatea ai nā manu vaefa ma ofo ai ma tāulaga
i nā tauhaga e fahefulu i te vao.
43Ko te falekie o te atua ko Moloka te na taukave e koutou,
ma te fakatuha o te fetu o toutou atua ko Laifana,#7.43 Moloka…Laifana Ko Moloka ko hētahi o nā atua o nā tino Kanana. Ko Laifana he atua Aikupito nae takua vē e pule i hētahi o nā fetu.
ko nā tupua iēnā na ta e koutou ke tāpuaki koutou ki ei.
Ko te mea ia ka kō kave kehea ai koe, ma fakaaunukua i tala atu o Papelona.’
44 #
Eho 25.9, 40 “Nae i nā tupuna o ki tātou te Falekie Paia o te Atua, ka ko i te vao ai ki lātou. Na fau lava e vē ko te mea na vāgana ai te Atua ki a Mohe, e tuha ai ma te ata na fakahino ki ei. 45#Ioh 3.14-17I he taimi mulimuli ake, ko nā tupuna o ki tātou na tuku ki ei te falekie e o lātou tamana, na kave e ki lātou te falekie i te ologa ma Iohua ma nofoia nā fenua na tuli kehe ai e te Atua ia tagata e o ki lātou. Ma nae i kinā ai lava ke pa ki nā aho o Tavita. 46#2 Ham 7.1-16; 1 NT 17.1-14Ko Tavita na alofagia e te Atua, ma na fakatoga ki te Atua ke fakataga ake ia ke fau he fale mo te Atua o Iakopo.#7.46 te Atua o Iakopo; ko iētahi tuhituhiga e lea mai nā tino o Ihalaelu. 47#1 Tup 6.1-38; 2 NT 3.1-17Kae ko Holomona te na ia faua te fale mo te Atua.
48“Kae ko te Atua Hilihilikehe, e hē nofo i ni fale e fau i lima o tagata; e vē ko te lea a te pelofeta:
49 #
Iha 66.1-2
‘Kua vāgana te Aliki, ko te lagi ko toku nofoāliki ia,
ma ko te lalolagi, ko te mea ia e mapu ki luga oku vae.
He itūkāigā fale vēhea te fau e koe mo ōku?
Tēfea te mea e nofo ai au?
50E hēki faia nei e au nā mea uma iēnei?’
51 #
Iha 63.10
“Kai koutou te loto makaka!” Kua toe lea atu ia Hetefano, “Ko outou loto kua vē ko nā loto o tagata fakapaupau! Ko koutou te fakataliga tutuli ki te fekau a te Atua! E vē lava koutou ko nā tupuna o koutou: ko koutou foki kua teteke pea lava ki te Agaga Paia. 52Na kua i ei nei he pelofeta e hēki fakahāuā ki ei outou tupuna? Na ki lātou tāmatea nā kavefekau a te Atua iē na ki lātou folafola maia i nā aho kua loa, te haele mai o tana Kaukauna āmiotonu. Kae nei, kua fakalatagia ma tāmate e koutou. 53Ko koutou lava iēnā te na tuku atu ki ei nā Tūlāfono a te Atua iēia na tukulima ifo e nā agelu — kae e hēki uhitaki koutou ki ei!”
Ko te Fetogiga o Hetefano
54Ka koi fakalogologo te Taupulega ki a Hetefano, ka kua kāmata oi feita lahi ma katigū o lātou nifo i o lātou fēkakai. 55Ka ko Hetefano kua fakatumulia i te Agaga Paia; kua kikila ake ki te lagi ma ia kitea atu te huhulu pupula o te Atua, ma Iehu e tū i tona itū taumatau. 56Kua lea vē atu ia Hetefano, “Kikila! E kitea atu e au te lagi kua māvā ma te Ataliki o te Tagata e tū i te itū taumatau o te Atua!”
57Kua taukekē nā tino o te Taupulega ma pupuni o lātou taliga i o lātou lima. Oi taufai tūtaoho fakatahi atu loa ki lātou, 58kua tataki ia Hetefano ki fafo o te kakai, ma fetogi i nā fatu. Na tuku e nā tino molimau o lātou peleue tatao, ke kikila e he taulealea e igoa ki a Haulo. 59Ka koi fai lava te lātou gāluega ko te fetogiga o Hetefano, ka kua fai te tatalo a Hetefano, “Iehu te Aliki, talia mai ko toku agaga!” 60Oi tōtuli ai ki lalo kae kalaga leo lahi lele, “Te Aliki! Nahe faia te mea tēnei ma agahala a ki lātou!” Na lea vēnei atu ma na oti ai loa.
Currently Selected:
Gāluega 7: TNT
Tõsta esile
Share
Kopeeri
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Tokelauan New Testament © Bible Society New Zealand, 2009.