vēstule romīšim 4

IV.

1Kū tad lai sokom? Kū panōce myusu mīseigais tāvs Abraams?#4:1 Kū tad lai sokom? — vai Abraams panōce taisneigumu caur ticeibu, vai arī caur lykuma dorbim. 2Jo Abraams tyka attaisnōts dorbu deļ, tad jys var lepnōtīs, bet na Dīva prīškā.#4:2 var lepnōtīs, bet na Dīva prīškā, jo bez ticeibas caur lykuma dorbim attaisnōšona nav panōcama. 3Kū tad soka Roksti? — Abraams īticēja Dīvam un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. 4Kas uzrōda dorbus, tam atmoksa teik aprēkinōta na nu žēlesteibas, bet pēc nūpeļneitō. 5Turpretim tam, kas dorbu nauzrōda, bet gon tic Tam, kas grēcinīkus padora taisneigus, tam attaisnōšonā teik īskaiteita jō ticeiba (saskaņā ar Dīva žēlesteibas lāmumu).#4:5 Lykuma dorbus apostols nūstōda pretim ticeibai, jo caur lykuma dorbim bez ticeibas attaisnōšonu centēs sasnēgt farizeji, bet nasasnēdze. 6Davids arī sauc par svēteigu tū cylvāku, kū Dīvs attaisnoj bez dorbim: 7Svēteigi, kam nataisneibas ir pīdūtas un grāki ir aizklōti.#4:7 aizklōti — nūcalti; ikvins grāks ir nataisneiba un nataisneiba — grāks. 8Svēteigs ir cylvāks, kam Kungs jō grāku naīskaita.#4:8 Caur attaisnōšonu cylvāks nu grāka stōvūkļa teik pōrnasts taisneiguma stōvūklī; caur attaisnōšonu teik pīdūti grāki un īdūts taisneigums. #4:8 naīskaita — ir pīdevis, atlaidis.

9Vai šei svēteiba atsateic tikai uz apgraizeitajim, vai arī uz naapgraizeitajim? Mes sokam: Abraamam taisneigumā tyka īskaiteita ticeiba. 10Bet kai jam tyka īskaiteita? Vai tys nūtyka pyrms apgraizeišonas, vai arī pēc apgraizeišonas? — Na pēc apgraizeišonas, bet pyrms apgraizeišonas. 11Apgraizeišonas zeimi jys sajēme attaisnōšonas apzeimūgōšonai, kura jam beja caur ticeibu jau pyrms apgraizeišonas. Tai jam vajadzēja byut par vysu naapgraizeitūs ticeigūs tāvu, lai ari tim attaisnōšona tyktu īskaiteita. 12Jam vajadzēja byut par tāvu arī tim apgraizeitajim, kuri na tik vin beja apgraizeiti, bet arī gōja pa tōs ticeibas stygu, kura beja myusu tāvam Abraamam pyrms apgraizeišonas.

13Na caur lykumu Abraamam un jō pēcnōcējim beja apsūleits, ka jī byus pasauļa mantinīki, bet gon caur attaisnōšonu nu ticeibas. 14Jo mantinīki byutu tī, kas pīdar pi lykuma, tad ticeiba byutu bezvērteiga un apsūleišona nīceiga. 15Lykums sakrōj dusmi; kur nav lykuma, tur arī nav pōrkōpuma.#4:15 sakrōj dusmi — cylvāka vōjumam dūd apstōkļus lykuma pōrkōpšonai, un ar tū pīsauc dusmi. 16Tōpēc „nu ticeibas,“ tys ir „nu žēlesteibas,“ lai ar tū apsūlejums byutu nūdrūšynōts vysim pēcnōcējim, na tik vin tim, kas pīdar pi lykuma, bet arī tim, kas atzeist Abraama ticeibu, kurs ir myusu vysu tāvs,#4:16 vysim pēcnōcējim — vysim tim, kas caur ticeibu gorā ir Abraama pēcnōcēji. 17kai stōv raksteits: Es asmu izredzējis tevi par daudzejūs ciļšu tāvu, jo ticēji Dīvam, kas myrušūs padora dzeivus un naasūšū izsauc asameibā.

18Pret cereibu jys cerēja tycādams, ka byus par daudzejūs tautu tāvu, kai ir saceits: Taids byus tovu pēcnōcēju (skaits). 19Ticeibā jys napagura, lai gon, pats ap symts godim vacs byudams, redzēja, ka jō poša mīsa un Saras mōtes mīsa jau beja pamyrušas. 20Par Dīva apsūlejumu jys bezticeigi nasašaubeja, bet styprynōjōs ticeibā, gūdynōja Dīvu 21un piļneigi beja pōrlīcynōts, ka Dīvs ir vareigs izpiļdeit apsūlejumus. 22Tōpēc arī beja jam īskaiteits taisneigumā.

23Bet na jō vin dēļ stōv raksteits: jam beja īskaiteits taisneigumā, 24bet arī myusu dēļ. Tai tad, arī mums ir jōīskaita, jo mes tycam Tam, kas myusu Kungu Jezu pīcēle nu myrūnim.#4:24 Kas natic, ka Kungs Jezus ir augšamcēlīs, tys natic, ka Kungs Jezus ir Dīvs un tōpēc jō ticeiba ir bezvērteiga. 25Myusu nūzīgumu dēļ Jys tyka nūdūts un myusu attaisnōšonas dēļ augšamcēlēs.

Currently Selected:

vēstule romīšim 4: LGT

Highlight

Copy