Evangelijs pēc Mateusa 17

XVII.

K. Jezus pōrsameišona.

1Sešas dīnas vālōk Jezus, pajēmis ar sevi Pīteri, Jākubu un jō brōli Jōni, nūvede jūs nūmaļ uz augsta kolna. 2Te Jys jūs prīškā pōrsaveidōja. Jō vaigs spūžōja, kai saule, un Jō drēbes topa boltas, kai gaisma.#17:2 Pōrsaveidojūt, K. Jezus gribēja apostolim parōdeit sovu dīveibu un tai jūs sagatavōt cīsšonu laikam. 3Un raug, jim pasarōdeja Moizešs un Eliass ar Jū runōjūt. 4Tad Pīters saceja Jezum: Kungs, mums labi te byut. Jo Tu gribi, pataiseišu te trejs nūmetnes: vīnu Tev, vīnu Moizešam un vīnu Eliasam. 5Koleidz jys tai runōja, raug, jūs apklōja speidūšs mōkūņs, un, raug, nu mōkūņa atskanēja bolss saceidams: Šytys ir muns nūmīļōtais Dāls, kurs Maņ labpateik; klausit Jō! 6Tū izdzērduši, mōcekli pakryta uz sova vaiga, un ļūti nūsabeida. 7Pīgōjis klōt, Jezus pīsadyure pi jim un teice: Celitēs augšā un nasabeistit.

8Tī, pacāluši sovas acis, nikō cyta vairs naredzēja, kai vīn Jezus vīnu pati. 9Nūejūt nu kolna, Jezus jim saceja: Nastōstit nikam šōs parōdeibas, koleidz Cylvāka Dāls pīsaceļs nu myrūnim.

Eliasa atnōkšona.

10Tad mōcekli vaicōja nu Jō saceidami: Kōpēc Rokstim mōceitī soka, ka pyrmōk ir jōatīt Eliasam?#17:10 Mōcekli, byudami poši pōrlīcynōti, ka K. Jezus ir apsūleitais Pesteitōjs, navarēja saprast, kōdēļ farizeji gaida Eliasu atnōkam. 11Jys atbiļdēja: Eliass gon atīs pyrmōk un vysu nūkōrtōs. 12Bet Es jums soku, ka Eliass jau ir atgōjis, tik tī jō napazyna un dareja ar jū, kū gribēja. Taipat ari Cylvāka Dālam byus nu jim jōcīš.#17:12 K. Jezus kai Dīvu‐Cylvāku Evangelijūs sauc par Cylvāka Dālu. 13Tad mōcekli nūprota, ka jim teik runōts par Jōni Kristeitōju.

Mēnešsērdzeigais jaunēklis.

14Kad jī atgōja pi ļaudim, pīgōja pi Jō vins cylvāks un atsamete ceļūs pret Jū 15saceidams: Kungs, apsažāloj par munu dālu! Jys ir mēnešsērdzeigs, un jam ļūti jōcīš. Jys vīnaiž kreit vai gunī vai yudinī. 16Es jū atvežu pi tovim mōceklim, bet jī navarēja jō padareit vasala.

17Jezus atbiļdēja: Ak, bezticeigō un zvyrtušō ciļts! Cik iļgi vēļ Maņ pi jums jōbyun? Cik iļgi vēļ jyusus jōcīš? Nesit jū šur! 18Jezus pavēlēja, un ļaunais gors izgōja nu jō ōrā, un jaunēklis tamā pat stuņdē palyka vasals.#17:18 Mēnešsērdzeibas cālūņs jaunēklī beja ļaunō gora apsēsšona.

19Tad mōcekli, pīgōjuši pi Jezus, klusom vaicōja: Kōpēc mes navarējom izdzeit? 20Jys atbiļdēja: Jyusu mozticeibas dēļ! Patīši, Es jums soku, jo jums byutu kaut tik lela ticeiba, kai sinepu gryuds, tad jyus pasaceitu šytam kolnam: Pōrsaceļ nu šenes tur, un jys pōrsacaltu. Jums nikas nabyutu navarams. 21Šytei suga ir izdzanama tikai ar gavēni un lyugšonu.#17:21 Lyugšonā mes vīnojamēs ar Dīvu, smeļam spāku un styprynojamēs ticeibā. Gavēnī myusu prōts pasaceļ pōri par ikdīneibu un atbolsta lyugšonu.

Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.

22Un kad jī atsaroda Galilejā, Jezus jim saceja: Cylvāka Dālu nūdūs ļaužu rūkōs; 23jī Tū nūnōvēs, bet trešā dīnā Jys pīsaceļs. Tad jī ļūti nūskuma.

Nūdavu moksōšona.

24Atejūt jim uz Kafarnaumu, pi Pītera pīgōja nūdūkļu vōcējs un saceja: Vai jyusu Mōceitōjs didrachmu samoksōs?#17:24 Ikvīnam izraelīšam, sasnādzūt 20 godu vacumu, beja pīnōkums moksōt svētneicas uzturēšonai pus statera‐didrachmu (myusu naudā apm. Ls 1,50.) 25Jys atbiļdēja: Nui!

Kad jys īgōja mōjā, Jezus pōrsteidze jū saceidams: Seimaņ, kai tev līkās, nu kō pīdzan zemes kēneni muitu un nūdūkļus? Nu sovim dālim, vai nu svešinīkim? 26Jam atbyldūt: Nu svešinīkim! Jezus saceja: Tai tad dāli ir breivi.#17:26 K. Jezus aizrōda, ka Jys kai Dīva Dāls nu nūdūkļu moksōšonas svētneicai par lobu ir breivs tai pat, kai kēneņu dāli ir breivi nu vaļsts nūdūkļu moksōšonas. 27Bet lai jūs naīļaunōt, ej uz jyuru, īmet makšeri un tū zivi, kura pyrmō īsakers izveļc; paplētis jai muti, atrassi tur stateri. Pajēmis tū, samoksoj par Mani un sevi.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Mateusa 17: LGT

Highlight

Copy