Evangelijs pēc Mateusa 16
16
XVI.
Zeime nu dabasim.
1Tad atgōja pi Jō farizeji un sadduceji un, kārdynōdami Jū, praseja, lai Jys parōdeitu jim zeimi nu dabasim.#16:1 Farizejim un sadducejim tūs breinumu, kurus K. Jezus sovas syutnīceibas aplīcynōšonai izdareja, napīteik. Jī pīprosa vēļ zeimes nu dabasim. Šytōs jūs īgrybas K. Jezus naīvāroj. 2Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Vokoram atejūt, jyus sokot: Debess ir sorkona, kai guņs, — byus lobs laiks. 3Reitā otkon: Debess ir tymssorkona, — šudiņ byus nagaiss. 4Debess parōdeibas gon jyus prūtat izskaidrōt, bet laika zeim’u navarat. Ļaunō un lauleibu lauzēja ciļts zeimes prosa! Bet cyta zeime gon natiks jai dūta, kai vīn (pravīša) Jonasa zeime.
Un pametis jūs stōvūt, Jys aizgōja.#16:4 laika zeim’u, t. ir pravītōjumu, Jōņa Kristeitōja līceibas, un tūs breinumu, kurus K. Jezus izdareja . . . saprast navarat.
Farizeju raugs.
5Pōrbraucūt uz ūtrū krostu, Jō mōcekli beja aizmērsuši pajemt leidza maizi. 6Jezus tim saceja: Esit uzmaneigi! Un sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga.#16:6 rauga, t. ir farizeju un sadduceju mōceibas un dorbu, kuri var īsasyukt cylvāka tykumiskā dzeivē un tū samaitōt. 7Jī sprīde sevī saceidami: Mes tok naasam pajāmuši leidza maizes.
8Jezus, tū zynōdams, saceja: Mozticeigī, kō jyus ryupejitēs par tū, ka napajēmet maizes? 9Vai jums vys vēļ nava gaumē un atmiņā pīci maizes kukuli dēļ pīcom tyukstūšom (cylvāku), un cik pylnu peitiņu pīlasejot? 10Ni ari tī septeni maizes kukuli četrom tyukstūšom, un cik pylnu peitiņu vēļ pīlasejot? 11Kai jyus nasaprūtat, ka na par maizi jums teiču: sorgojitēs nu farizeju un sadduceju rauga. 12Tad jī saprota, ka jim teikts sorgōtīs na nu maizes rauga, bet gon nu farizeju un sadduceju mōceibas.
Pītera prīkšrūceiba.
13Atgōjis uz Filippa Cezarejas apgobolu, Jezus vaicōja sovim mōceklim: Kai ļaudis sprīž par Cylvāka Dālu? 14Tī atbiļdēja: Vīni Jū tur par Jōni Kristeitōju, ūtri par Eliasu, citi otkon par Jeremiasu, vai vīnu nu pravīšim.#16:14 Jūdi nagribēja K. Jezus atzeit par Mesijasu, jo K. Jezus vīnkōršais dzeives veids un farizeju politiskūs centīņu naīvārōšona nasakryta ar farizeju īdūmom. 15Bet jyus par kū Mani turit? Jys vacōja jūs.#16:15 Pīters izzeist na tik vīn tū, ka K. Jezus ir apsūleitais Mesijass (Kristus), bet ari tū, ka K. Jezus ir eistais Dīva Dāls, ir eistyns Dīvs. 16Seimaņs Pīters atbyldādams saceja: Tu esi Kristus, dzeivō Dīva Dāls!
17Tad Jezus jam saceja: Svēteigs esi, Seimaņ, Jōņa dāls! Jo ni mīsa, ni asnis tev tō naatklōja, bet muns Tāvs, kurs ir dabasūs.#16:17 Pi tōs atziņas, ka Es asmu Dīva Dāls, tu napīnōci ar sovu vīn saprōtu, bet gon caur Dīva apgaismōjumu. 18Un Es tev soku: Tu esi Pīters — (kliņts), un uz šōs kliņts Es uzceļšu sovu Bazneicu, un eļnes spāki jōs nauzvarēs!#16:18 Greķu un latinu volūdōs vīnu un tū pošu vōrdu lītōj i cylvāka — Pītera i lela akmiņa — kliņts apzeimēšonai. Kai kliņts ir lobs pamats ākai, tai Pīters ir Bazneicai pamats. 19Un es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas: kū tu sasīsi vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs, un kū izraiseisi vērs zemes, tys byus izraiseits ari dabasūs!#16:19 Atslāgas ir varas zeime. Tai tad, K. Jezus Pīteri na tikvīn līk Baznicai par pamatu, bet ari jam apsūla dūt Bazneicā pīļneigu varu. Un kū Pīters ar dūtū varu izdareis vērs zemes, tys tiks atzeits dabasūs.
20Tad pīsaceja mōceklim, lai jī nikam nasaceitu, ka Jys ir Kristus.#16:20 Jūdi beja īdūmōjuši, ka Mesijass byus pasauleigs vaļdinīks, tōpēc K. Jezus sovim apostolim nūlīdz izpaust, ka Jys ir Mesijass. Tys tadei tautu varēja pamūdynōt uz dumpi pret romīšim.
21Nu tō laika Jezus deve saprast sovim mōceklim, ka Jam jōīt uz Jeruzalemu un tur nu vacōkim, vērsgoreidznīkim un Rokstim mōceitim byus daudz jōcīš un jōmērst. Bet trešā dīnā Jys ceļsīs nu myrūnim.
Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas
22Tad Pīters, pajēmis Jū nūmaļ, sōce pīrunōt, saceidams: Kungs, esi sev žēleigs! Tys lai Tev nanūteik! 23Bet Jys atsagrīzis Pīteram teice: Ej nūst nu Manis, satan! Tu esi Maņ par īļaunōšonu! Jo tu nasajēdz tō, kas ir Dīva, bet tū, kas cylvāku.
Jezum pakaļīšona.
24Tad Jezus saceja sovim mōceklim: Kas grib īt Maņ pakaļ, tys lai aizalīdz sevis poša, lai jam uz sevis sovu krystu un lai īt Maņ pakaļ. 25Tai tad, jo kas grib sovu dzeiveibu izglōbt, tys jū pazaudēs. Bet kas pazaudēs sovu dzeiveibu Manis dēļ, tys jū atrass.#16:25 Lai īmontōtu myužeigū dzeivi, vajaga patim sevis aizalīgt un pacīteigi panest dzeives gryutumus. 26Kū gon paleidzēs cylvākam vysa pasauļa īmontōšona, jo jys pazaudēs sovu dvēseli? Kū gon cylvāks dūs atmoksai pret sovu dvēseli? 27Tai tad, Cylvāka Dālam jōatnōk ar sovim eņgelim sova Tāva gūdeibā, un Jys atmoksōs kotram pēc jō dorbim. 28Patīši, Es jums soku: Storp te stōvūšim ir daži, kuri nabaudeis nōves, koleidz redzēs Cylvāka Dālu atejūšu sovā vaļsteibā.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Mateusa 16: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.