Evangelijs pēc Lukasa 9

IX.

K. Jezus syuta apostolus.

1Sasaucis kūpā divpadsmit (apostolu), īdeve jim varu un spāku izdzeit valnus un dareit vasalus sliminīkus. 2Tad syuteja jūs Dīva vaļsteibas sludynōtu un sliminīkus vasalus dareitu. 3Kai ari jim saceja: Najemit nikō laidza ceļā: ni vāzdas, ni kules, ni maizes, ni naudas; najemit leidza ari diveju svōrku. #9:3 Lai pamūdynōtu apostolūs cereibu uz Dīva, K. Jezus jim nūlīdz apgryutynōt sevi ar ēdīņa vai apgērba krōjumim. Dīvs tadei tūs, kas Jam kolpoj, nūvōrtā napamess; ļaudis, kuru lobā jī strōdoj, jūs uzturēs. 4Kad jyus īīsit kaidā mōjā, tad palicit tur un naejit tōļōk. 5Jo jyusu napījimtu, tad, ejūt ōrā nu tō mīsteņa, pat putekli nūkrotit nu sovom kōjom, līceibai pret jim. #9:5 Putekļu nūkrateišona nu kōjom ir līceiba, ka vysa vaiņa kreit uz tōs vītas īdzeivōtōjim.

6Pīsacāluši jī gōja pa solom, sludynōja Evangeliju un dareja vasalus sliminīkus.

Eroda namīrs.

7Tetrarcha Erods, izdzērdis par vysu, palyka namīreigs, jo daži apgolvōja, ka Jōņs asūt pīsacēlis nu myrūnim, 8citi otkon, ka asūt atsadzeivynōjis kaids senejais (pravīts). 9Erods saceja: Es pavēlēju Jōņam nūcērst golvu, bet kas ir tys, par kuru es taidas breineigas lītas dzēržu? Tai tad, gribēja Jū redzēt.

10Atgōjuši atpakaļ, apostoli pastōsteja Jezum vysu, kū beja padarejuši.

Breineiga maizes pavairōšona.

Tad Jys, pajēmis jūs leidza, aizgōja uz kaidu vīntuleigu vītu, natōli nu mīsteņa, kurs saucēs Betsaida. 11Izzynōjuši par tū, ļaužu pulki gōja Jam pakaļ. Jys tūs pījēme, stōsteja tim par Dīva vaļsteibu un dareja vasalus vysus, kam vīn izveseļōšona beja vajadzeiga.

12Jau natōļ beja vokors, tōdēļ tad divpadsmit pīgōjuši Jam klōt, saceja: Palaid ļaužu pulkus, lai īt uz tyvōkajom solom un mōjom pajumtes un bareibas maklātu, mes tadei te asam tukšā vītā. 13Bet Jys atbiļdēja: Dūdit jyus jim ēst. Tī atbiļdēja: Mums ir tikai pīci maizes kukuli un divi zivis; mums tad byutu jōīt, un dēļ vysa ļaužu pulka jōpērk bareiba. 14Beja apmāram pīcas tyukstūšas cylvāku.

Tad Jys sovim mōceklim saceja: Sasādynojit jūs puļceņūs (apmāram) pa pīcdesmit. 15Jī tai padareja, sasādynōja vysus. 16Tad Jys, pajēmis pīcus maizes kukuļus un divi zivis, pacēlis acis uz dabasim, jūs nūsvēteja, salauzeja un izdaleja mōceklim, lai jī izdaleitu ļaudim. 17Visi ēde un palyka seiti. Pōri palykušūs gabaleņu pīlaseja vēļ divpadsmit peitnīku.

Pītera izzeišona.

18Un nūtyka, kad (Jezus) vīntuleibā lyudzēs, leidza ar Jū beja mōcekli. Un Jys tūs vaicōja saceidams: Par kū Mani skaita ļaudis? 19Jī atbyldādami saceja: Daži par Jōni Kristeitōju, citi par Eliasu, citi otkon par vīnu nu ogrōkajim pravīšim, kas asūt nu myrūnim cēlīs. 20Tad Jys saceja: Par kū jyus Mani skaitat? Pīters atbiļdēja: Par Dīva Apsvaideitū. #9:20 Kū par Mani dūmoj tī ļaudis, kas redz breinumus un klausōs munas mōceibas? 21Tad Jys stipri nūlīdze, ka tō nikam nasaceitu.

K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.

22Jys pībylda: Cylvāka Dālam byus daudzi jōcīš nu tautas vacōkūs, vērsgoreidznīku un Rokstim mōceitūs; jōbyun atmastam, jōpōrnas nōve, bet trešā dīnā jōsaceļ augšan.

K. Jezum pakaļ īšona.

23Tad Jys visim saceja: Kas grib īt Maņ pakaļ, lai aizalīdz pats sevis, lai jam un nas sovu krystu ikdīnas un īt Maņ pakaļ. #9:23 Aizalīdz pats sevis — savolda sovas kaisleibas. #9:23 Sovu krystu — cīsšonas sovā dzeivē. #9:23 Lai īt Maņ pakaļ — lai dzeivoj navainojamu, teiru dzeivi un lai ir pacīteigi dzeives gryuteibōs. 24Tai tad, jo kas grybātu izglōbt sovu dvēseli, tys jū pazaudēs; bet, jo kas sovu dvēseli Manis dēļ pazaudātu, tys jū izglōbs. 25Kaids tad cylvākam byutu lobums, jo jys īmontōtu vysu pasauli, bet pats sevi pazaudātu, vai sev kaitātu? 26Tai tad, kas Manis vai munu vōrdu kaunīs, tō ari kaunēsīs Cylvāka Dāls, kad atīs Tāva un svātūs eņgeļu gūdā. 27Patīši, tad Es jums soku: Daži nu te asūšim nabaudeis nōves, koleidz naīraudzeis Dīva vaļsteibas.

K. Jezus pōrsameišona.

28Pēc apmāram ostoņom dīnom nu šō laika Jezus pajēme ar sevi Pīteri, Jākubu un Jōni un uzkōpe uz kolna lyugtūs. 29Lyugšonas laikā pōrsameja Jō vaiga izskots, un Jō drēbes palyka speidūši boltas. 30Un raug, ar Jū runōjōs divi veirīši. Tī beja Moizešs un Eliass. 31Jī, pasarōdeidami sovā gūdā, runōja par gola iznōkumu, kas Jam beja Jeruzalemā jōizpylda.

32Pīteri un leidzgōjējus apjēme mīgs. Pōrvarējuši mīgu, īraudzeja Jō un tūs diveju veiru gūdu, kas pi Jō stōvēja. 33Kad jī taisejōs īt prūjom, Pīters saceja Jezum: Mōceitōj, mums ir labi te byut; pagatavōsim te trejs nūmetnes: Tev vīnu, Moizešam vīnu un Eliasam vīnu. Jys nazynōja pats kū runoj. 34Jam šūs vōrdus runojūt, pasacēle mōkūņs un jūs apsedze. Tim īejūt mōkūnī, jī nūsabeida. 35Un nu mōkūņa atskanēja bolss: Šys ir muns nūmīļōtais Dāls, — Jō klausit. 36Atskanūt bolsam, Jezus palyka vīns pats. Jī par tū klusēja un tamā laikā nikam nastōsteja. #9:36 Nasaceja nivīnam leidz K. Jezus augšamceļšonōs.

K. Jezus padora vasalu jaunēkli.

37Kad jī nōkušā reitā kōpe nu kolna zemē, Jam aizgōja prīškā lels ļaužu pulks.

38Un raug, nu pulka kaids īsasauce: Mōceitōj, pasaver uz muna dāla, jys tadei ir maņ vīneigais dāls. 39Jū sagrōb gors, un jys klīdz, tys jū paraun pi zemes un rausta leidz putom un, vysā nūvōrdzynōjis, nagrib jō pamest. 40Es gon lyudžu tovu mōcekļu, ka tū izdzeitu, bet jī navarēja. 41Bet Jezus atsauce un saceja: Ak tu, bezticeigō un izvyrtušō ciļts! Leidz kuram laikam Maņ ir jōpalīk pi Jums un jyusus jōcīš? Ved šur sovu dālu!

42Ejūt klōt, valns vys vēļ jū rausteja un vōrdzynōja (pa zemi). Jezus nūrōja naškeistū goru, puisānu padareja vasalu un atdeve jō tāvam. 43Tad visi breinōjōs Dīva vareibai.

K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.

Kad visi apbreinōja Jō dorbus, Jezus saceja sovim mōceklim: 44Paturit prōtā cīši šūs vōrdus: Cylvāka Dāls tiks nūdūts cylvāku rūkōs. 45Šytūs vōrdu jī nasaprota, jo tī beja dēļ jim kai nūslāpti, lai nasaprostu; tūmār beidōs par jim nu Jō vaicōt.

Streidi storp apostolim.

46Storp jim izacēle dūmas, kas nu jim byutu tys lelōkais. 47Jezus, zynōdams jūs siržu dūmas, pajēme pi sevis bārnu un jim saceja: 48Kas pījims munā vōrdā šytū bārnu, tys pījims Mani, bet kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja. Tai tad, kas jyusu vydā ir pats mozōkais, tys ir tys lelōkais. #9:48 Kas vīnam mozajam Dīva mīleibas dēļ kaut kū lobu padora, tys tū padora patim Dīvam.

49Jōņs atsasauce: Mōceitōj, mes redzējom, kai vīns Tovā vōrdā dzyna ōrā ļaunūs gorus. Mes jam tū nūlīdzem, jo jys naīt ar mums pēc Tevis. 50Jezus jam atbiļdēja: Nalīdzit, tadei kas nav pret jums, tys ir ar jums.

Samarīši līdz K. Jezum nakts mōjas.

51Tyvojūtīs škēršonōs dīnom, Jys nagrūzami nūlēme īt uz Jeruzalemu un īprīkš izsyuteja syutņus. #9:51 Škēršonōs — debesskōpšonas dīnai. 52Tī laidēs ceļā un īgōja vīnā samarīšu mīsteņā Jam naktsmōju sagatavōtu. 53Bet tur Jō nepījēme, jo Jys gōja uz Jeruzalemas pusi. 54Tū radzādami, Jō mōcekli Jākubs un Jōņs saceja: Kungs, gribi, ka mes lyktu nu debesim nūīt gunei un jūs apreit? 55Bet Jys atsagrīzis nūlīdze jim saceidams: Jyus nazynat, kaida gora jyus asat! 56Cylvāka Dāls tadei naatgōja ļaužu dvēseļu pazudynōtu, bet gon izglōbtu.

57Un jī aizgōja uz cytu mīstu.

Vīnu atraida, ūtru aicynoj īt sev pakaļ.

Ejūt pa ceļu, kaids Jam saceja: Kungs, es īšu Tev pakaļ, lai Tu ītu kur īdams. 58Bet Jezus tam atbiļdēja: Lopsom ir olas, gaisa putnim perekli, bet Cylvāka Dālam navā kur golvu nūlikt.

59Ūtrū, turpretim, aicynōja: Ej Maņ pakaļ! Bet tys atbiļdēja: Kungs, atļauņ maņ pyrms nūīt sova tāva paglobōtu. 60Bet (Jezus) atbiļdēja: Pamet myrušajim jūs myrūņu globōšonu, bet tu ej un sludynoj Dīva vaļsteibu. #9:60 Gon tī, kas sovas bezticeibas dēļ goreigi ir myruši, sovus nūmyrušūs paglobōs.

61Cyts otkon atsasauce: Kungs, es īšu Tev pakaļ, tik atļauņ maņ atsasveicynōt ar sovim sētnīkim. 62Bet Jezus tam saceja: Kas pīlicis pi orkla rūku, otkon atpakaļ skotōs, tys Dīva vaļsteibai nader.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Lukasa 9: LGT

Highlight

Copy