Evangelijs pēc Lukasa 10

72 mōcekļu syuteišona.

1Pēc tam Kungs pazeimōja cytus vēļ septeņdesmit divejus mōcekļus un pasyuteja jūs īt pa divi īprīkš uz ikvīnu mīstu un vītu, uz kurīni pats gribēja īt. 2Jys tim saceja: Pļōves lauks gon ir lels, bet strōdnīku moz. Tōdēļ lyudzit pļōves lauka Kungu, lai syuta sovā laukā strōdnīkus. #10:2 Pļōves lauks ir lels — daudz ir siržu, kas gaida K. Jezus mōceibas. 3Ejte. Raug, Es jyusus syutu, kai jārus vylku vydā. 4Najemit leidza ni naudas moka, ni kules, ni kūrpu un ceļā nikō nasveicynojit. #10:4 Sasasveicynōšonas formula tymūs laikūs beja ļūti gara un daudzi laika aizjēme, tōpēc K. Jezus īteic jōs naatkōrtōt. 5Kad īīsit kaidā mōjā, tad pyrmū sokit: Mīrs šai mōjai. 6Jo tur dzeivōs mīra bārns, tad jyusu mīrs pi jō mitēs, bet jo nē, tad atsagrīzs atpakaļ uz jums. 7Tamā pat mōjā palicit āsdami un dzardami, kas pi jim ir, strōdnīks tadei ir cīneigs sovas olgas. Nastaigalejit nu vīnas sātas uz ūtru.

8Kad jyus īīsit kaidā mīstā, un jyusus tur pījims, tad ēdit, kū jums liks prīškā, 9slymūs, kas tur byutu, dorit vasalus un jim sludynojit: Dīva vaļsteiba pi jums tyvojās. 10Kad jyus īīsit kaidā mīstā, un jyusu tur napījimtu, tad ejit ōrā īlōs saceidami: 11Mes pat putekli, kas pīlypa pi myusu kōjom nu jyusu mīsta, nūkrotam uz jums atpakaļ, — tūmār īvārojit, ka Dīva vaļsteiba ir tyvu. 12Es jums soku, ka Sodomai tamā dīnā byus vīgļōk, na taidam mīstam. #10:12 Tamā dīnā — postora tīsas dīnā.

Draudi mīstim.

13Bāda tev, Korozain, bāda tev, Betsaida! Jo Tyrā un Sydonā byutu nūtykuši tī breinumi, kas pi jums nūtyka, tad jau seņ maisā un palnūs byutu grāku vaidēšonu darejuši. 14Tyram un Sydonam tīsas dīnā byus vīgļōk, kai jums. 15Un tu, Kafarnaum, vai tu nabeji leidz debesim paaugstynōts? Tu tiksi nūgryusts leidz eļnei.

16Kas jyusu klausa, tys Manis klausa, kas jyusus nīvoj, tys Mani nīvoj, bet kas Mani nīvoj, tys nīvoj Tū, kas Mani syuteja.

Mōcekļu atsagrīzšona.

17Tī septeņdesmit divi grīzēs prīceigi atpakaļ un stōsteja: Kungs, Tovā Vōrdā pat ļaunī gori ir mums padeveigi. 18Jys atbiļdēja: Es redzēju ļaunū goru, kai zibini nu dabasim kreitam. 19Raug, Es jums īdevu varu staigōt pōri par čyuskom un skorpionim un par naideigū spāku, nikas jums navarēs kaitēt. 20Tūmār nasaprīcojit nu tō, ka ļaunī gori jums ir padeveigi, bet gon prīcojitēs nu tō, ka jyusu vōrdi ir dabasūs pīraksteiti. #10:20 Poša vara, kas cylvākam ir dūta, jō svātlaimeibā navad, kai tū radzam Judasa pīmārā.

Pateiceibas lyugšona.

21Tūlaik Jys prīcōjōs Svātajā Gorā un saceja:

Tāvs, dabasu un zemes Kungs, Es tevi slaveju,

ka Tu šytū paslēpi pret gudrim un saprateigim,

bet pasludynōji mozajim. #10:21 Mozī — pazemeigī.

22Jā, Tāvs, tai Tev ir labpaticis!

Muns Tāvs Maņ vysu atdeve.

Nikas nazyna, kas ir Dāls, kai vīneigi Tāvs.

Un nikas nazyna, kas ir Tāvs, kai tikai Dāls

un tys, kam Dāls grib dareit zynomu.

23Un pasagrīzis uz mōceklim saceja: Svēteigas ir acis, kas redz tū, kū jyus radzat! 24Es tadei jums soku: Daudz kēneņu un pravīšu gribēja redzēt tū, kū jyus radzat, bet naredzēja, dzērdēt, kū jyus dzēržat, bet nadzērdēja.

Žāļsirdeigais samarīts.

25Raug, pīsacēle vīns Rokstim mōceitais un, grybādams Jū pōrbaudeit, saceja: Mōceitōj, kas maņ jōdora, lai īmontōtu myužeigū dzeivi? 26Bet Jys tam atbiļdēja: Kas stōv raksteits lykumā? Kai tur losi? 27Jys atbiļdēja: Mīļoj Dīvu, sovu Kungu nu vysas sovas sirds, nu vysas sovas dvēseles, nu vysa sova spāka un nu vysa sova prōta un sovu tyvōkū, kai sevi pošu. 28Tad Jys atbiļdēja: Tu atbiļdēji vysā labi, dori tai un dzeivōsi. 29Bet tys, grybādams sevi attaisnōt, saceja Jezum: Kas tad ir maņ tyvōkais?

30Jezus, tōļōk runojūt, jam saceja: Kaids cylvāks, īdams nu Jeruzalema uz Jericho, kryta laupeitōju rūkōs. Tī aplaupejuši gryuši jū īvaiņōja, un pamatuši pusdzeivu guļūt, aizgōja prūjom. 31Pa tū ceļu gadejōs īt vīnam goreidznīkam; jys tū īraudzeja, bet pagōja garum. 32Tai pat ari levits, atgōjis uz tū vītu, pasavēre un pagōja garum. 33Ari kaids samarīts gōja pa tū ceļu Bet, īraudzejis tū, jys apsažālōja, #10:33 Jūdi ar samarīšim dzeivōja ļūti nasadareigi. 34pīgōja klōtu, apsvaideja bryuces ar eleju un veinu un jōs apseja. Tad pajēme jū uz sova lūpa, un nūvede uz mōjas vītu un jū apkūpe. 35Nōkušā dīnā, izviļcis divi denari, īdeve mōjas saiminīkam saceidams: Apkūp jū un jo vairōk par šytū izdūsi, es, īdams atpakaļ, tev atleidzēšu. 36Kurs tad nu šitim trejim, pēc tovom dūmom, ir laupeitōju rūkōs īkrytušō tyvōkais? #10:36 2 denari myusu naudā ir apm. pusūtra lata. 37Tad jys atbiļdēja: Tys, kas jam izdareja žāļsirdeibu. Un Jezus tam saceja: Ej un dori taipat.

Marta un Marija.

38Un nūtyka, ka Jezus, īdams pa ceļu, īgōja kaidā solā. Tur Jū pījēme sovōs mōjōs kaida sīvīte, vōrdā Marta. 39Jai beja mōsa, vōrdā Marija. Tei nūsāda pi Kunga kōjom un klausejōs Jō mōceibas. 40Marta, turpretim, pyulējōs, ļūti aizjimta ar dažaidom pakolpōšonom. Jei, pīgōjuse klōt, saceja: Kungs, vai Tev navā nikaidu ryup’u par tū, ka muna mōsa atstōja mani vīnu pošu kolpojam? Pasok, lai jei maņ paleidz. 41Bet Kungs atbiļdēja: Marta, Marta, tu pyulejīs un ryupejīs par daudz lītom, bet vīna ir vajadzeiga. 42Marija sev izlaseja lobōkū daļu, kas nu jōs natiks atjimta. #10:42 Kai Marija, tai ari Marta korsti mīļōja Pesteitōju. Marija, naatstōdama nu Pesteitōja kōjom klausejōs, Jō mōceibā. Marta ryupējōs, lai kai vīn lobōk Pesteitōju uzjimtu.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Lukasa 10: LGT

Highlight

Copy