Evangelijs pēc Lukasa 18

XVIII.

Pīleidzeiba par bezdīveigū tīsnesi.

1Jys pamōceja tūs caur pīleidzeibu, ka vysod vajaga lyugtīs un napōrstōt, 2saceidams:

Vīnā mīstā beja tīsnesis, kas ni Dīva beidōs, ni cylvāku īvārōja. 3Tamā pat mīstā dzeivōja atraitne. Jei gōja pi jō un lyudze: Aizstōv mani muna pretinīka prīškā. 4Jys tūmār kaidu laiku nagribēja. Bet galeigi pats sev saceja: Lai gon es ni Dīva beistūs, ni cylvāku īvāroju, 5tūmār aizstōvēšu šū atraitni, jo jei ir uzbōzeiga; ka jei golu golā naatītu un maņ par vaigu naīsystu. #18:5 Sīvītes atraitnes naatlaideibas dēļ nataisneigais tīsnesis sovu pīnōkumu izpylda taisneigi.

6Klausitēs, saceja Kungs tōļōk, kū nataisneigais tīsnesis soka. 7Vai tad Dīvs naaizstōvēs tūs izlaseitūs, kas dīnu un nakti uz Jū sauc? Vai tad jim liks gaideit? 8Es jums soku, ka Jys tūs ōtri pajims sovā apgōdeibā. Bet vai Cylvāka Dāls atgōjis atrass vērs zemes ticeibu?

Pīleidzeiba par farizeju un muitinīku.

9Dažim, kas sevi skaiteja par taisneigim un cytus nīvōja, Jys pasaceja nōkušū pīleidzeibu: 10Īgōja svētneicā lyugtūs divi cylvāki: vīns farizejs un utrs muitinīks. 11Farizejs nūstōjis sevī lyudzēs: Ak, Dīvs, es pateicu Tev, ka es naasmu taids, kai citi ļaudis: laupeitōji, mōneitōji, lauleibas lauzēji, vai ari kai šytys muitinīks. 12Es divi reizes nedeļā īturu gavēni, nu visim sovim īnōkumim dūdu dasmytū daļu. 13Bet muitinīks, nu tōlīnes stōvādams, naīsadrūšynōja pat ocu uz dabasim paceļt; jys syta kryutīs saceidams: Dīvs, esi maņ grēcinīkam žēleigs! 14Es jums soku, ka šytys aizgōja uz sātu attaisnōts, bet tys nē; jo ikvīns, kas sevi augstynoj, tiks pazamynōts, kas sevi zamynoj, tiks paaugstynōts.

15Pi Jō nese klōtu pat mozus bārnus, lai Jys pi tim pīsaskartu. Tū radzādami, mōcekli tūs bōre. 16Bet Jezus sauce jūs saceidams: Ļaunit bārnim īt pi manis, un jim tō nalīdzit. Taidim pīdar Dīva vaļsteiba. #18:16 Bārnim dabasu vaļsteiba ir pīītama, jo jī ir breivi nu grāka, jūs sirdīs ir Dīva žēlesteiba un jī ir vīntīseigi. 17Patīši, Es jums soku: Kas Dīva vaļsteibas tai napījam, kai bārns, tys jamā naīīs.

Pīleidzeiba par bogōtnīku.

18Kaids vērsinīks jautōja Jam saceidams: Lobais Mōceitōj, kas maņ jōdora, lai īmontōtu myužeigū dzeivōšonu?

19Bet Jezus atbiļdēja: Kōpēc Mani sauc par lobu? Tadei nivīns nav lobs, kai vīneigi pats Dīvs. 20Vai tu zini bausleibas: nanūkauņ, napōrkōp auleibas, nadūd napatīsas līceibas, gūdā turi sovu tāvu un mōti? 21Tys atbiļdēja: Šytū vysu es piļdeju jau nu sovas jauneibas. 22Tū dzērdādams, Jezus jam saceja: Vēļ vīnas lītas tev tryukst: izpōrdūd vysu, kas tev ir, izdoli nabogim, un tev byus krōjums dabasūs; tad atgōjis, ej Maņ pakaļ. 23Šytū dzērdādams, tys ļūti nūskuma, jo jam beja daudzi monta.

24Jezus, radzādams jū (nūskumušu), saceja: Cik gryuši ir bogōtnīkam īīt Dīva vaļsteibā! 25Vīgļōk gon ir kameļam izīt caur odotas aci, na bogōtnīkam īīt Dīva vaļsteibā.

26Tī, kas tū dzērdēja, vaicōja: Kas tad var byut izpesteits? 27Bet Jys atbiļdēja: Tys, kas navarams ļaudim, varams Dīvam.

Breivprōteiga nabadzeiba.

28Tad Pīters saceja: Raug, mes asam pamatuši vysu sovu montu un ejam Tev pakaļ. 29Jys tim atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Kas Dīva vaļsteibas dēļ atstōs sātu, vai dzymdynōtōjus, vai brōļus, vai sīvu, vai bārnus, 30tys sajims daudz vairōk šamā pasaulī un myužeigū dzeivi nōkūšajā myužeibā.

K. Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas un padora vasalu naredzeigū.

31Tad pajēmis tūs divpadsmit pi sevis, jim saceja: Raug, mes ejam uz Jeruzalemu, un izapiļdeis vyss, kū pravīši ir rakstejuši par Cylvāka Dālu. 32Jū nūdūs pogōnim, un Jys tiks izsmīts un apspļauts. 33Un pēc nūšausteišonas Jū nūnōvēs, bet trešā dīnā pīsaceļs nu myrūnim.

34Bet jī nikō nu tō nasaprota; tei volūda dēļ jim beja naskaidra, un tō, kas beja saceits, jī navarēja saprast.

35Un nūtyka, kad Jys tyvōjōs pi Jericho, kaids oklais sēdēja ceļa molā un ubogōja. 36Izdzērdis garum ejam ļaudis, jys vaicōja, kū tys nūzeimōtu. 37Jam pastōsteja, ka Jezus nu Nazaretes īt garum. 38Tad jys sōce saukt saceidams: Jezu, Davida Dāls, apsažāloj par mani. 39Tī, kas gōja īprīkš jim, pīdraudēja, ka jys klusātu. Jys tūmār vēļ cīšōk sauce: Davida Dāls, apsažāloj par mani.

40Jezus nūstōja un pavēlēja tū atvest pi sevis. 41Kad jys pīgōja klōt, (Jezus) vaicōja: Kō gribi, lai Es tev dareitu? Jys atbiļdēja: Kungs, lai es palyktu redzeigs. 42Jezus jam saceja: Esi redzeigs! Tova ticeiba tevi glōbe. 43Un jys tyuleņ palyka redzeigs, un, slaveidams Dīvu, gōja Jam pakaļ. Ari ļaudis, kas tū redzēja, slaveja Dīvu.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Lukasa 18: LGT

Highlight

Copy