Evangelijs pēc Lukasa 17
17
XVII.
1Un Jys saceja sovim mōceklim: Īļaunōšonu atīšona ir naizbāgama līta, bet bāda tam, caur kuru jōs atīt. #17:1 Cylvāka vōjō doba, kārdynōšonas, ļaunais gors, dzeives apstōkli un ļaunī cylvāki ir tys olūts, nu kura ceļās īļaunōšonas. 2Byutu lobōk, jo jam pi kokla pīsītu dzērnovu akmini un īmastu jyurā, na kai kad jys vīnu nu šitim mozajim īļaunōtu.
3Uzmonit poši sevi. Jo (pret tevi) sagrākōtu tovs brōļs, pōrsorgoj jū. Jo jys nūžālōs, atlaid jam. 4Un jo septeņas reizes pret tevi sagrākōtu par dīnu un septeņas eizes ītu pi tevis saceitu: Es žāloju, — atlaid jam.
5Apostoli saceja Kungam: Pavairoj mums ticeibu! 6Bet Kungs atbiļdēja: Jo jums byutu ticeiba leidz sinepes gryudeņam, tad jyus varātu pavēlēt šytam kūkam: izarauņ nu šenes ar saknem un īsadēsti jyurā; un, bez šaubom, jyusu paklauseitu.
7Jo kas nu jums, kam ir dēļ dorba vai dēļ gonim kolps, jam atejūt nu teiruma, pasaceitu: Ej tyuleņ un ījem vītu pi golda, 8bet nasaceitu: Sagatavoj maņ vakareņas, apsajūz un kolpoj maņ, koleidz es paēsšu un padzeršu, un tad varēsi tu ēst un dzert, 9vai tad jys kolpam lai pasateic, ka tys izpiļdeja jō pavēli? — 10(Es gōdoju, ka nē). Tai ari jums, pēc izpiļdeišonas vysa tō, kas jums ir lykts, ir jōatsazeist, saceidamim: Mes asam nalīteigi kolpi; kas mums beja jōdora, tikai tū padarejom.
Desmit špitaleigūs.
11Un nūtyka, ka, ejūt uz Jeruzalemu, Jys gōja pōri storp Semariju un Galileju.
12Tyvojūtīs vīnai sadžai, Jam aizskrēja prīškā desmit špitaleigu cylvāku, un, nu tōlīnes nūstōjuši, #17:12 Špitaleigajim kūpā ar citim ļaudim dzeivōt beja nūlīgts, jī ļaudim pat tyvōtīs nadreikstēja, tamdēļ pēc paleiga sauce nu tōlīnes. 13lelā bolsā sauce: Jezu, Mōceitōj, apsažāloj par mums. 14Jys, tūs īraudzejis, saceja: Ejte un parōdit sevi goreidznīkim. 15Un nūtyka: Ejūt jī palyka teiri. Un vīns nu tim, radzādams, ka ir palicis vasals, atsagrīze atpakaļ lelā bolsā slaveidams Dīvu, 16un, pakritis uz vaiga pi Jō kōjom, Jam pasateice. Tys beja samarīts. 17Bet Jezus jautōja: Vai na desmit ir palykuši teiri? Kur tad ir tī? 18Vai tad ni vīns vairōk naatsaroda, kas atsagrīztu un Dīvam gūdu atdūtu, kai tik šytys svešinīks? 19Tad Jys tam saceja: Celīs un ej, tova ticeiba tev paleidzēja.
Dīva vaļsteibas atīšona.
20Kad farizeji nu Jō vaicōja, kod atīs Dīva vaļsteiba, tad Jys atsasauce un saceja: Dīva vaļsteiba atīt namonūt; #17:20 Dīva vaļsteiba — K. Jezus nūdybynōtō Bazneica. #17:20 Ir storp jums — Pi Dīva vaļsteibas pīdaru Es ar sovim apostolim, bet jyus tō namonat. 21narunōs: Raug, jei ir te vai tur; tadei raug, Dīva vaļsteiba ir storp jums.
22Tad Jys sovim mōceklim saceja: Atīs laiks, kad jyus gribēsit redzēt kaut vīnu Cylvāka Dāla dīnu, bet naredzēsit. #17:22 Ticeibas dēļ jums byus tik daudzi jōcīš, ka jyus labprōt grybātu, ka atītu postora dīna. 23Jums gon teiks: Raug (Jys) ir te; raug, — tur. Bet naejit un naskraidit pēc jūs pakaļ. 24Jo kai zibiņs, kad paspeid, spūdrums izalej nu vīna zemes gola leidz ūtrajam, tai pat nūtiks un ar Cylvāka Dālu Jō dīnā. #17:24 K. Jezus atnōkšona uz postora tīsu byus visim radzama, šausmeiga un ōtra. 25Bet īprīkš Jam byus daudzi jōcīš un nu šytōs tautas jōbyun atmastam.
26Kai nūtyka Noesa dīnōs, tai nūtiks Cylvāka Dāla dīnōs: 27ēde, dzēre, precējōs un gōja pi veira leidz pat tai dīnai, kad Noess īkōpe laivā. Tad atgōja yudiņa plyudi un vysus iznycynōja. 28Ari Lota laikā tai pat beja: ēde, dzēre, pērka un pōrdeve, strōdōja un byuvēja. 29Bet tamā dīnā, kad Lots nu Sodomas izgōja, nūkryta guņs ar sāru nu debesim un vysus iznycynōja. 30Ari tamā dīnā, kad Cylvāka Dāls pasarōdeis, taipat nūtiks. #17:30 Cylvāki, ar sovom ikdīniškajom dareišonom aizjimti, pat namaneis, kai postora dīna atīs. 31Kas tamā dīnā byus uz jumta, bet jō lītas ustobā, tys lai nakōp zemē jūs pajimtu; un kas ir teirumā, tys tai pat lai nasagrīž atpakaļ. #17:31 Postora dīnā nivīna līta vairs navarēs nikō leidzēt, tōpēc nabyus vērts par jom ryupētīs. 32Pīminit par Lota sīvu.
33Kas pyulēsīs izglōbt sovu dzeiveibu, tys jū pazaudēs; kas jū pazaudēs, tys izglōbs. #17:33 Kas pyulēsīs sovu laiceigū dzeivi, ērteibas un montu izglōbt, tys pazaudēs myužeigū laimeibu, kas Kristus dēļ sovu laiceigū dzeivi pazaudēs, tys izglōbs myužeigū dzeivi. 34Es jums soku: jo tamā naktī byus divi vīnā gultā; vīnu pajims leidza, bet ūtrū atstōs. #17:34 Pīmārūs K. Jezus paskaidroj, ka nu ikvīnas ļaužu škiras daži byus pazudynōti un daži izpesteiti. 35Maļs divejōs pi vīnom dzērnovom; vīnu pajims leidza, bet ūtrū atstōs. 36(Byus divi teirumā; vīnu pajims, ūtrū atstōs).
37Jī atsasauce un Jam saceja: Kungs, kur tad? Bet Jys tim atbiļdēja: Kur ir maita, tur sasalosa un ērgli.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Lukasa 17: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
