Evangelijs pēc Lukasa 16

XVI.

1Tad Jys saceja sovim mōceklim: Kaidam bogōtam cylvākam beja pōrvaļdnīks. Tū apsyudzēja jō prīškā, ka tys izškēržūt jō montu. 2Atsaucis pi sevis, tam saceja: Kū es par tevi dzēržu? Nūdūd rēkinu par sovu pōrvaļdeišonu, jo tu vairs navari byut par pōrvaļdnīku. 3Bet pōrvaļdnīks dūmōja pats sevī: Kū gon tūlaik lai es doru, kad muns kungs atjims nu manis pōrvaļdeišonu? Rakt es naspēju, ubogōt maņ ir kauns. 4Zynu, kas doroms, lai ļaudis pījimtu mani sovōs mōjōs, kad byušu atstateits nu pōrvaļdeišonas. 5Sasauce tad pi sevis vīnu pēc ūtra sova kunga porōdnīkus. Jys vaicōja nu pyrmō: Cik tu esi munam kungam porōdā? 6Tys atbiļdēja: Symtu skrūžu eleja. Jys saceja: Pajem tyuleņ sovu porōda zeimi un atsasēdis pīroksti pīcdesmit. 7Jys vacōja nu ūtrō: Cik tu esi porōdā? Tys atbiļdēja: Symtu māru kvīšu. Jys saceja: Pajem sovu porōda zeimi un pīroksti ostoņdesmit. 8Kungs līleja nauzticeigū pōrvaļdnīku par tū, ka tys apkēreigi padareja. Tadei šō pasauļa bārni sovstarpejōs atteiceibōs ir apkēreigōki, na kai gaismas bārni. #16:8 Na izdareitōs pōresteibas dēļ kungs teic pōrvaļdnīku, bet gon tōpēc, ka tys beja veikls sovas nōkūtnes nūdrūšynōšonā. Šō pasauļa bārni (t. i. grēcinīki) ir veiklōki laiceigūs lītu īkōrtōšonā sovā lobā, kai tī, kas dzeivoj pēc Dīva lykuma.

9Un Es jums, soku: Dorit sev draugus nu vyltu maņteibas, lai tī, kad jums tyvōsīs gols, jyusus pījimtu myužeigajōs nūmetnēs.

10Kas ir uzticeigs mozōs lītōs, tys byus uzticeigs ari lelōs; bet kas ir nauzticeigs mozōs lītōs, tys byus nauzticeigs ari lelōs. 11Un jo jyus nabejot uzticeigi vyltu maņteibā, kas tad jums uzticēs eistū? #16:11 Šō pasauļa monts ir viļteigs, jys gon sūla laimi, bet cylvāka aplaimōt naspēj. Taidam, kas nav uzticeigs laiceigōs lītōs, navar uzticēt myužeigūs lītu. 12Un jo jyus naasat uzticeigi pi sveša (monta), kas tad jums dūs jyusu īpašū? #16:12 Laiceigōs lītas nav myusu naatsovynojamais īpašums, jo tōs beja pyrms mums un paliks pēc myusu nōves, mums leidza jōs naīs. Goreigī lobumi, kurus īgyustam, tī īt mums leidza ari pēc nōves, tōpēc mes asam piļneigi jūs saiminīki. 13Nivīns kolps divejim kungim kolpōt navar; vai nyu vīnu naīredzēs un ūtrū mīļōs, vai pi vīna pīsakers un ūtrū atmess. Jyus navarit kolpōt Dīvam un mamonai. #16:13 Divejim, kuru centīni, īskōti un principi ir pretruneigi, reizē kolpōt navar. #16:13 Mamona — bogōteiba, monts.

Farizeju līkuleiba.

14Montkōreigī farizeji šytū vysu dzērdēja un Jū izsmēja. 15Tad Jys tim saceja: Jyus izalīkat pret ļaudim taisneigi, bet Dīvs gon zyna jyusu sirdi; kas ļaudim redzīs augsts, Dīva prīškā ir rībeigs. #16:15 Nareizi ļaužu sprīdums ir maļdeigs, jo ļaudis redz tikai tū, kas pasarōda uz ōrīni, bet Dīvs redz cauri cylvāka sirdi un sovūs sprīdumūs ir namaļdeigs.

16Lykums un pravīši beja leidz Jōņam. Nu tō laika teik sludynōta Dīva vaļsteiba, un ikvīns jamā izlītoj pōrspāku. 17Vīgļōk ir debesim un zemei pazust, na kai kaut vīnai lykuma streipeņai. 18Kas atstōj sovu sīvu un ar cytu precejās, tys lauž lauleibu; un kas nu veira atstōtū precej, tys lauž lauleibu.

Pīleidzeibas.

19Beja kaids bogōts cylvāks, kas gērbēs purpurā un dōrgā lynu drēbē un ikdīnas prīceigi un jauki dzeivōja. 20Pi jō durovom gulēja vīns nabogs, Lazars vōrdā. Jys beja vōtim apklōts 21un labprōt gribēja sevi paseitynōt (ar druponom), kas kryta zemē nu bogōtnīka golda, (bet nikas jam tūs nadeve). Suni gōja un laizeja jō vōtis. 22Un nūtyka, ka nūmyra nabadzeigais, un eņgeli aiznese jū uz Abraama klēpi; nūmyra ari bogōtnīks, un jū paglobōja (eļnē). #16:22 Uz Abraama klēpi — uz dabasim. 23Cīsdams (eļnē) mūkas, jys pacēle acis un īraudzeja Abraamu un jō klēpī Lazaru. 24Tad jys sauce saceidams: Tāvs, Abraam! Apsažāloj par mani un pasyut Lazaru, lai jys, pamērcējis yudinī sova pērsta golu, apslapynoj munu mēli; jo es šamā guņs līsmā cīšu mūkas. 25Bet Abraams jam atbiļdēja: Padūmoj, dāls, tev dzeivē klōjōs labi, Lazaram — nalabi; bet tagad jys bauda īprīcynōšonu, un tu — mūkas. 26Klōt pi tō storp mums ir lels bezdibiņs, tai ka nivīns, kas ari grybātu, navar nu šenīnes aizīt pi jums, ni ari nu jyusu pi mums atīt.

27Tad jys saceja: Lyudzu tad tevi, tāvs, pasyu jū uz muna tāva mōju. 28Maņ tadei ir pīci brōli. Lai jys tūs pōrsorgoj, ka ari jī natyktu šamā mūku vītā. 29Bet Abraams atbiļdēja: Jim tadei ir Moizešs un pravīši, lai klausa tūs.

30Bet jys saceja: Nē, tāvs, Abraam, jo kas nu myrūnim pi jūs īsarostu, tad gon jī atsagrīztu nu grākim. #16:30 Šamā pīleidzeibā K. Jezus aizrōda, ka ērteibu un prīka pylnō dzeive uz myužeigū laimeibu navad; turpretim vōrgim, nalaimem un cīsšonom pōrpiļdeitō, pacīteigi panastō, vad myužeigā laimeibā. 31Bet jys atbiļdēja: Jo jī naklausa ni Moizeša, ni pravīšu, tod jī naklauseis ari tūlaik, kad kaids nu myrūnim pīsacaltu.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Lukasa 16: LGT

Highlight

Copy