Evangelijs pēc Lukasa 14

XIV.

K. Jezus padora vasalu yudiņssērdzeigū.

1Kad (Jezus) sabatā īgōja vīna īvārojama farizeja mōjā maizes āstu, tī Jū smaļki nūvārōja. 2Un raug, Jō prīškā beja vīns yudiņssērdzeigs cylvāks. 3Jezus jautōja nu lykuma zynōtōjim un farizejim saceidams: Vai breivi ir sabatā dareit vasalu, vai nē? 4Tī klusēja. Tad Jys pajēmis, padareja tū vasalu un aizsyuteja prūjom. 5Un tim saceja: Jo kuram nu jums vērss vai ezeļs īkrystu okā, vai tad navylktu tō sabata dīnā ōrā? 6Uz tū jī navarēja nikō atbiļdēt.

Vītas ījimšonas vīseibōs.

7Radzādams, ka īlyugtī ceņšās ījimt pyrmōs vītas, Jys pasaceja tim nōkušū pīleidzeibu: 8Jo tevi kas īlyugtu kōzōs, tad nasasēst pyrmajā vītā, ka, laikam, nabyutu īlyugts kaids par tevi cīneigōks. 9Cytaiž tys, kas jyusus obejus īlyudze, var, pīgōjis pi tevis, pasaceit: Dūd vītu šytam. Tad tev aizkaunātam vajadzēs ījimt pādejū vītu. 10Jo tevi īlyudz, tad aizgōjis lobōk atsasēst pādejā vītā, lai atgōjis īlyudzējs tev saceitu: Draugs, raunīs augšōk. Tad tev byus gūds pret visim tim, kas ar tevi reizē sēd pi golda. #14:10 Caur šytū pīleidzeibu K. Jezus aizrōda, ka tys, kurs ir eistyn pazemeigs tiks paaugstynōts. 11Tadei ikvīns, kas sevi augstynoj, byus pazamōts, kas sevi zamynoj, byus paaugstynōts.

Vīseibōs jōaicynoj nabogi.

12Tad Jys saceja ari tam, kas Jū beja īlyudzis: Jo tu sareikoj pusdīnas vai vakareņas, tad nalyudz ni sovu draugu, ni sovu brōļu, ni sovu radinīku, ni ari bogōtūs kaimiņu; cytaiž jī īlyugs tevi un tu sajimsi sovu atmoksu. #14:12 K. Jezus gon nanūlīdz brōļus un radinīkus lyugt cīmā, bet aizrōda, ka taidai īlyugšonai, kas nūteik tikai pīklōjeibas dēļ, navā vērsdabiskas vērteibas. 13Jo tu sareikoj maļteiti, tod īlyudz nabogus, krūpļus, slymus un oklus, 14un tu byusi svēteigs, jo tim navā, ar kū tev atleidzēt. Gon tys byus atleidzāts taisneigūs augšamceļšonā.

Pīleidzeiba par maļteiti.

15Bet vīns nu tim, kas ar Jū reizē beja pi golda, tū izdzērdis, Jam saceja: Svēteigs tys, kas jam daleibu pi maļteites Dīva vaļsteibā. 16Tad Jys tam saceja: Kaids cylvāks, sareikōjis maļteiti, īlyudze daudzejūs (jimt daleibu). 17Maļteitei sōcūtīs, izsyuteja sovu sulaini, lai īlyugtajim pasaceitu: Jau vyss ir sagatavōts, ejit. 18Bet visi cyts pēc cyta sōce atsarunōt. Pyrmais saceja: Es nūpērku dryvu, un maņ jōīt tōs apsavārtu. Lyudzu īskaiteit mani par atvaiņōtu. 19Ūtrs saceja: Es nūpērku pīcus pōrus vēršu, un jōīt tūs izmēginōtu. Lyudzu tevis īskaiti mani par atvaiņōtu. 20Cyts otkon saceja: Es pajēmu sīvu, un tōpēc navaru aizīt. 21Atsagrīzis atpakaļ, kolps tū pastōsteja sovam kungam. Tad saiminīks, aizdusmōts, sovam kolpam saceja: Ej tyuleņ uz piļsātas īlom un gatvem un sasauc šur nabogus, krūpļus, klybūs un oklūs. 22Kungs, īsasauce kolps, vyss ir izdareits, kai pavēlēji, bet vēļ palīk breivas vītas. 23Un Kungs kolpam saceja: Izej uz lelcelim un sātmolom un pīspīd tūs atīt, lai muna mōja byutu pylna. 24Un Es jums soku, ka nivīns, kas beja īlyugts, munas maļteites nabaudeis. #14:24 Šōs pīleidzeibas saturs ir sekūšs: Jūdu tautas mōceitī un prīsteri K. Jezus Bazneicā un dabasu svātlaimeibā īīt atsateice, daži nu vīnkōršōs tautas, kai ari pogōni īaicynōjumam paklauseja un īgōja.

Jezum pakaļ īšona.

25Jam gōja pakaļ leli ļaužu pulki. Un Jys atsagrīzis uz tim saceja: #14:25 Kas atīt pi Manis, bet sovu tāvu, mōti . . . vairōk mīļōj kai Mani, tys Muns mōceklis byut navar. 26Jo kas atīt pi Manis, bet sova tāva, mōtes, brōļa, mōsu un ari sovas dvēseles naīneist, tys par Munu mōcekli navar byut. 27Un kas sova krysta nanas un naīt Maņ pakaļ, tys Muns mōceklis byut navar. #14:27 Kas nanas sova krysta — kas pacīteigi napanas gryutumu un cīsšonu.

28Kas tad nu jums, grybādams uzceļt tūrni, pyrmōk nasasāst un naaprēkinoj izdavumu, vai tiks leidzekļu pabeigšonai? 29Jo tys, īlicis pamatus, navarātu pabeigt, tod visi, kas tū radzātu, sōktu pīsasmīt 30saceidami: Šytys cylvāks īsōce ceļt, bet navar pabeigt.

31Vai ari kaids kēneņš, grybādams karōt pret ūtru kēneņu, pyrmōk nūsēdis naaprēkinōs, vai jys ar desmit tyukstūšom varēs nūsaturēt pretim tam, kas pret jū īt ar divdesmit tyukstūšom? 32Jo nē, tad, koleidz tys vēļ ir tōli, syuteidams syutņus lyudz mīra. #14:32 K. Jezus aizrōda, ka pyrms, kai kaut kū svareigu īsōkt dareit, vajaga nūpītni pōrdūmōt. 33Taipat ari ni vīns nu jums, kas naatsasoka nu vysa tō, kas jam ir, navar byut Muns mōceklis. #14:33 Kas vajadzeibas gadejumā navā gotovs K. Jezus dēļ panest zaudējumu vai izsmīkļa, tys par Jō mōcekli navar byut.

34Sōļs ir loba līta; bet jo sōļs pazaudātu sovu syurumu, ar kū tad lai tū īsōlej? 35Jys nader vairs ni zemei, ni māslim, — jū izmat ōrā. Kam auss ir dzērdēšonai, tys lai klausōs. #14:35 Cytas sovu vērteibu zaudējušōs lītas nūder kaut zemes māslōšonai, bet sōļs nader nikam; tai pat ari kristeigs cylvāks, kas ticeibu ir zaudējis, nader ni sev, ni cytam.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Lukasa 14: LGT

Highlight

Copy