Evangelijs pēc Lukasa 13
13
XIII.
Aicynōjums uz atsagrīzšonu nu grākim.
1Tamā pat laikā daži atgōjuši Jam stōsteja, ka Pilats galilejīšu asni sajaucis ar upuru. #13:1 Pēc J. Flavija līceibas, galilejīši kūpā ar Judeas īdzeivōtōjim dadzynojamū upuru laikā reizem sacēle namīrus svētneicas pogolmā. Varēja tad byut, ka Pilats namīrnīku apmīgšonai syuteja karaspāku, kas dažus namīra cēlējus tur pat uz vītas nūnōvēja. K. Jezus runoj eiši: jūs asni sajauce (tys ir izlēja) kūpā ar upuru asni. 2Jys tim atbiļdēja: Vai tad jyus dūmojat, ka tī galilejīši ir lelōki grēcinīki bejuši, na kai pōrejī īdzeivōtōji, ka jim tik daudz beja jōcīš? 3Es jums soku, ka nimoz nē. Un jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit. 4Jyus laikam dūmojat, ka tī ostoņpadsmit, kurus Siloe tūrņs sabryukstūt nūsyta, beja lelōki grēcinīki par citim Jeruzalemas īdzeivōtōjim? 5Es jums soku, ka nimoz nē. Bet jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit. #13:5 Jau te vērs zemes jyusus satiks Dīva strōpe.
6Tad Jys pastōsteja nōkušū pīleidzeibu: Kaidam cylvākam beja īstōdeits dōrzā figu kūks. Jys atgōjis meklēja tamā augļu, bet naatroda. 7Tad jys saceja sovam dōrzkūpam: Raug, es jau trejs godi, kai eju šytamā figu kūkā augļu maklātu, bet naatrūnu. Cērt jū zemē. Kōpēc jys te vītu aizjims? 8Tys jam atbiļdēja: Kungs, pamet vēļ šūgod uz vītas. Es jū aprakšu un aplikšu ar māslim, varbyut, nōkūtnē dūs augļus, 9jo nē, tod varēsi jū nūcērst.
K. Jezus padora vasalu sīvīti.
10Vīnā sabatā Jezus mōceja kaidā synagogā. 11Raug, tur beja īkšā sīvīte, kurai jau ostoņpadsmit godu beja navareibas gors. Jei beja tai saleikuse, ka nikaidā ziņā navarēja taišni nūstōt. 12Jezus, tū īraudzejis, pīsauce klōt un jai saceja: Sīvīt, esi breiva nu sovas slimeibas. 13Un uzlyka uz jōs rūkas, un tei tyuleņ pīsacēle taišni un slaveja Dīvu. 14Synagogas prīkšnīks, aizdusmōts, ka Jezus sabatā padareja tū vasalu, ļaudim saceja: Dēļ dorba ir sešas dīnas. Jamōs tad varit īt pēc izveseleišonas, bet na sabata dīnā. 15Bet Kungs tam atbiļdēja: Jyus līkuli. Kurs tad nu jyusu sabatā naraisa vaļā nu siles sova vērša vai ezeļa un navad tō dzirdeitu? 16Vai tad šytōs Abraama meitas, kuru satans jau ostoņpadsmit godu nūturēja sasītu, navajadzēja sabata dīnā raiseit vaļā nu tūs pynāklu?
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un par raugu.
17Jam šytū runojūt, aizakaunēja visi Jō pretinīki. Ļaudis, turpretim, prīcōjōs nu ikvīna slaveigō dorba, kū Jys padareja.
18Tad Jys saceja: Kam ir leidzeiga Dīva vaļsteiba? Kam lai jū pīleidzynoju? 19Jei ir leidzeiga sinepu gryudeņam, kuru kaids īsēja sovā dōrzā. Jys auga un palyka par lelu kūku, un jō zorūs nūsamete gaisa putni.
20Jys saceja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju Dīva vaļsteibu? 21Jei ir leidzeiga raugam, kuru sīvīte pajāmuse ījauce trejūs myltu mārūs, koleidz vyss saryuga.
K. Jezus īprīkš pasludynoj jūdu atmesšonu un pogōnu atsagrīzšonu.
22Un Jys gōja mōceidams pa mīstim un solom un turpynōja sovu ceļōjumu tōļōk uz Jeruzalemu.
23Kaids Jam saceja: Kungs, vai tad nadaudzeji byus izpesteiti?
24Bet Jys tim saceja: Cenšatēs īīt pa šaurajim vōrtim. Es jums soku, ka daudzejī pyulēsīs īīt, bet naspēs. #13:24 Šaurī vōrti ir vaidēšona par grākim. 25Jo Kungs byus pīsacēlis un vōrtus aizslēdzis, tad jyus stōvēsit ōrā un klauvēsit pi durovom saceidami: Kungs, Kungs, atdori mums. Bet Jys atbyldādams jums saceis: Es jyusu napazeistu, nu kurīnes jyus asat. #13:25 Daudzejī pyulēsīs īīt, tys ir daudzejī grībēs vaidēt par grākim pēc nōves, bet naspēs, jo grāku vaidēšonai pazeimōtais laiks jau ir pagōjis. Vōrtu aizdareišonas laiks ir cylvāka nōve. 26Tad jyus teiksit: Mes tadei tovā klōtbyutnē ēdem un dzērem, un Tu myusu īlōs mōceji. 27Bet Jys atbiļdēs: Es nazynu, nu kurīnes jyus asat. Ejte nūst nu Manis visi, kas ļaunu dorot. #13:27 Lai īīt dabasu vaļsteibā napīteik tikai K. Jezus mōceibā klauseitīs, vajadzeigs ari sorgōtīs nu grākim. 28Kad īraudzeisit Abraamu, Izaaku, Jākubu un vysus pravīšus Dīva vaļsteibā, bet sevi pošus izmastus ōrā, tad byus raudōšona un zūbu grīzšona. 29Atīs nu reita un vokora, nu dīnavydu un zīmeļu pusem, un ījims vītu Dīva vaļsteibā. 30Raug, tī, kas ir pādejī, byus pirmī, un kas ir pirmī, tī byus pādejī.
31Tamā pat dīnā, atgōjuši daži farizeji Jam saceja: Izej un ej prūjom nu šenīnes, jo Erods grib Tevi nūnōvēt. 32Bet Jys tim atbiļdēja: Ejte un pasokit tam lopsai: Raug, Es dzanu ōrā ļaunūs gorus un slymūs doru vasalus šudiņ un reit, un trešā dīnā Es pabeigšu. 33Tadei šudiņ, reit un pareit Maņ vēļ jōstaigoj, jo tys navar byut, ka pravīts ōrpus Jeruzalemas nūmērtu.
34Jeruzalem, Jeruzalem, kas nōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kas uz tevi ir syuteiti! Cik reižu gribēju tovus bārnus sakūpōt, kai vysta zam spōrnim sakūpoj sovus cōļus, bet tu nagribēji. 35Raug, jyusu mōja pamasta jums pošim (tukša). Un Es jums soku: Manis vairs naredzēsit leidz tam laikam, koleidz atīs laiks, kad saceisit:
Slaveits tys, kas nōk Kunga vōrdā.
Currently Selected:
Evangelijs pēc Lukasa 13: LGT
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.
