Evangelijs pēc Jōņa 14

XIV.

K. Jezus prīcynoj mōcekļus.

1Šausmas lai napōrjam jyusu sirdis. #14:1 Naskumstit ni munas aizīšonas dēļ, ni ari tōdēļ, ka ar Mani reizē navarit īt. 2Ticit Dīvam un ticit Maņ. Muna Tāva mōjōs mitekļu ir daudzi. Jo tys tai nabyutu, tad Es jums byutu pasacejis; Es tadei eju jums vītas sagatavōtu. 3Kad Es aizgōjis sagatavōšu jums vītu, tad atīšu otkon un pajimšu jyusus leidza ar sevi, lai tur, kur Es asmu, ari jyus byutu. #14:3 Pajimšu jyusus leidza ar sevi jyusu nōves stuņdē.

4Jyus zynot, kur Es eju; ari ceļu zynot. 5Bet Tomass saceja: Kungs, mes nazynom, kur Tu ej, kai tad mes varim ceļu zynōt? 6Jezus jam atbiļdēja: Es asmu ceļš, patīseiba un dzeiveiba; nikas naaizīt uz Tāvu, kai tikai caur Mani. 7Jo jyus Mani pazeistat, tad pazeistat ari Munu Tāvu. Jū pazeistat jau tagad un asat Jū redzējuši.

8Filips Jam saceja: Kungs, parōd mums Tāvu, un mums pītiks. 9Jezus tam atbiļdēja: Tik garu laiku Es pi jums asmu, un tu, Filip, vēļ Manis napazeisti! Kas Mani redz, tys redz ari Munu Tāvu. Kai tad tu runoj: Parōd mums Tāvu? 10Vai tad tu natici, ka Tāvs Manī, un Es Tāvā asmu? Vōrdus, kurus Es jums runoju, Es pats nu sevis narunoju; ari tūs dorbus padora Tāvs, kurs Manī ir. 11Ticit Maņ, ka Es Tāvā, un Tāvs Manī ir: jo nē, tad ticit Maņ tūs dorbu dēļ. 12Patīši, patīši, Es jums soku: Kas Maņ tic, tys dareis tūs dorbus, kurus Es doru; pat vēļ lelōkus dareis, jo Es eju uz Tāvu. 13Vysu, kū tik vīn Munā vōrdā (nu Tāva) lyugsit, Es padareišu, lai Dālā byutu slaveits Tāvs. 14Vysu, kū tik Munā vōrdā nu Manis lyugsit, Es padareišu.

Sv. Gora apsūleišona.

15Jo Mani mīļojat, sorgojit Munas bausleibas. 16Es palyugšu Tāva, un Jys īdūs jums cytu Īprīcynōtōju, lai Jys pi jums palyktu myužeigi, — 17Patīseibas Goru, kurō pasauļs navar sajimt, jo tys Jō naredz un Jō napazeist. Jyus gon Jū pazeistat, jo pi jums Jys ir un jyusūs byus.

18Par bōrinim Es jyusu napamesšu, Es pi jums atīšu. 19Vēļ mozu breiteņu, un pasauļs vairs Manis naredzēs; jyus gon Mani redzēsit, jo Es dzeivoju un jyus dzeivōsit. 20Tamā dīnā jyus pazeisit, ka Es sovā Tāvā asmu; jyus Manī, un Es jyusūs asmu. #14:20 Tama dīnā, kad, pīsacēlis nu myrūnim, atsyuteišu Sv. Goru. 21Kas tur Munas bausleibas un jōs pylda, tys ir tys, kas Mani mīļoj; bet tū, kas Mani mīļoj, mīļōs Muns Tāvs, un Es jū mīļōšu un pats jam sevi pasludynōšu.

22Judass, na tys, kas ir Iskariots, īsasauce: Kungs, kas nūteik, ka mums, bet na pasauļam pasarōdeisi? 23Jezus atbyldādams jam saceja: Kas Mani mīļoj, tys Munus vōrdus pylda, jū mīļōs Muns Tāvs, un mes pi jō atīsim un ījimsim pi jō dzeivūkli. #14:23 Kas K. Jezus mīļoj, tō dvēselē mōjoj Dīvs Tāvs, Dīvs Dāls un Dīvs Svātais Gors. 24Bet kas Manis namīļoj, tys Munu vōrdu napiļdeis. Un tī vōrdi, kurus jyus dzēržat, navā Muni, bet Tāva, kas Mani syuteja. 25Šytū jums soku, koleidz Es pi jums asmu.

26Bet Īprīcynōtōjs, Svātais Gors, kuru Tāvs Munā vōrdā syuteis, jyusus īmōceis vysam un vysu jums atgōdynōs, kū Es jums asmu sacejis.

K. Jezus mīrs.

27Es jums atstōju mīru, Es jums dūdu sovu mīru; Es jums dūdu na tai, kai pasauļs jums dūd. Lai šausmas napōrjam jyusu sirdis, un lai nasabeist!

28Jyus dzērdējot, ka Es jums saceju: Es tagad aizeju un atīšu otkon pi jums. Jo jyus Mani mīļōtu, tad jyus prīcōtūs, ka Es eju uz Tāvu. Tāvs tadei par Mani ir lelōks. #14:28 K. Jezus kai Dīvs ir vīnleidzeigs Dīvam Tāvam, bet kai cylvāks Jys izzeist, ka Tāvs par Jū ir lelōks.

29Es jums pasaceju tagad, koleidz vēļ navā nūticis, lai jyus tūreiz, kad jau nūtiks, tycātu. 30Es jau vairs ar jums daudz narunōšu; tadei šō pasauļa lelkungs jau atīt; uz Manis gon jam nikaidu tīseibu navā, 31bet lai pasauļs pazeitu, ka Es mīļoju Tāvu, un ka Es doru tai, kai Tāvs Maņ ir licis. Celitēs augšā, īsim!

Currently Selected:

Evangelijs pēc Jōņa 14: LGT

Highlight

Copy